pieklusināt
pieklusināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, ka (kāds) pieklust. Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, skaņa) kļūst mazliet klusāks.
PiemēriPieklusināt raudošo bērnu.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (ierīce, mehānisms u. tml.) rada mazliet klusākas skaņas.
Piemēri..mūzika tomēr kļuva par skaļu, bija jāiet un jāpasaka,.. lai pieklusina magnetofonu.
1.2.pārn. Padarīt vājāk uztveramu, arī neizcelt (ko, piemēram, mākslas darbā).
Piemēri..šāda protokoliska notikumu norise pieklusina [aprakstā] galveno - cilvēku atklāsmi.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) kļūst vājāks, izpaužas vājāk.
PiemēriPieklusināt sirdsapziņu.
2.1.Mazliet nomierināt, apvaldīt (kādu).
PiemēriIevai viņš [Vīranauda] patīk, viņa.. ir pārliecināta, ka tam dzīvē vajadzīgs tikai viens - tikpat laba sieva kā viņš pats, kas pie reizes prastu pieklusināt nemierīgo vīru.
Avoti: 6-2. sējums