pieklusināt
pieklusināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, ka (kāds) pieklust. Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, skaņa) kļūst mazliet klusāks.
PiemēriPieklusināt raudošo bērnu.
- Pieklusināt raudošo bērnu.
- ..Jānis pieklusina balsi, saklausījis mātes soļus gaitenī.
- Māte gāja pie govīm un centās pieklusināt viņu balsis.
- «Pūķi, Pūķi!» viņš atkārto, jo suns.. [pēc] pirmā uzsauciena tikai drusku pieklusinājis rējienu.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (ierīce, mehānisms u. tml.) rada mazliet klusākas skaņas.
Piemēri..mūzika tomēr kļuva par skaļu, bija jāiet un jāpasaka,.. lai pieklusina magnetofonu.
- ..mūzika tomēr kļuva par skaļu, bija jāiet un jāpasaka,.. lai pieklusina magnetofonu.
1.2.pārn. Padarīt vājāk uztveramu, arī neizcelt (ko, piemēram, mākslas darbā).
Piemēri..šāda protokoliska notikumu norise pieklusina [aprakstā] galveno - cilvēku atklāsmi.
- ..šāda protokoliska notikumu norise pieklusina [aprakstā] galveno - cilvēku atklāsmi.
- ..[režisors] inscenējumā rīkojies negaidīti: raksturos sakāpinātas līdz galējībai to dominējošās īpašības un pieklusinātas mazāk svarīgās.
- Fakti kādreiz ir pieklusināmi, bet nav apklusināmi.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) kļūst vājāks, izpaužas vājāk.
PiemēriPieklusināt sirdsapziņu.
- Pieklusināt sirdsapziņu.
- «Vai tu viens, Grāvīt, māju uzcēli!» mana māte pieklusināja vecā Grāvja īgnumu..
- ..miera laiks atmiņā pieklusinājis un apgludinājis karā pārdzīvoto..
- Šīs dzejas patvaldīgs saimnieks ir prāts, emocijas pieklusinātas, griba - atslābināta.
2.1.Mazliet nomierināt, apvaldīt (kādu).
PiemēriIevai viņš [Vīranauda] patīk, viņa.. ir pārliecināta, ka tam dzīvē vajadzīgs tikai viens - tikpat laba sieva kā viņš pats, kas pie reizes prastu pieklusināt nemierīgo vīru.
- Ievai viņš [Vīranauda] patīk, viņa.. ir pārliecināta, ka tam dzīvē vajadzīgs tikai viens - tikpat laba sieva kā viņš pats, kas pie reizes prastu pieklusināt nemierīgo vīru.
Avoti: 6-2. sējums