Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pinkuļains
pinkuļains -ais; s. -a, -ā
pinkuļaini apst.
Tāds, kur ir pinkuļi.
PiemēriPinkuļains tīrums.
  • Pinkuļains tīrums.
  • Pinkuļains audums.
  • Pinkuļaini mati.
  • ..vērstuve [arklam] bieži sarausa slapjos mēslus čupā, kas izkratāma laukā, arums, kā parasti, bij pinkuļains.
  • Visu Pudanu dzimtas mūža stāstu izvilka Kazimira acu priekšā, iztaustīja to tāpat, kā vērpēja iztausta pinkuļainu vērpjamā pavedienu.
  • Viņš paskatījās tam [bandītam] sejā. Tā bija zvēra seja,.. apaugusi ar netīru, sajukušu, pinkuļainu bārdu.
  • Ārā pūš pastiprs vējš. Balti pinkuļaini mākoņi ātri skrien. Vēja pusē no apvāršņa kāpj arvien pinkuļaināki un biezāki. Laikam lietus nāk.
Avoti: 6-2. sējums