plēsonis
plēsonis -ņa, v.
plēsoņa -es, dsk. ģen. -ņu, s.
plēsoņa ģen. -as, v. dat. -am, s. dat. -ai, kopdz.
1.Plēsīgs dzīvnieks.
PiemēriMeža cauna ir neliels plēsonis ar slaidu, vijīgu ķermeni.
- Meža cauna ir neliels plēsonis ar slaidu, vijīgu ķermeni.
- Krokodils bija īsts plēsonis, kas rija visu vai gandrīz visu, ko spēja sagrābt, varēja nogalināt pat degunradzi, kurš vairākkārt smagāks par to.
- Ceļā uzbruka vilki, divi gudri plēsoņas trenētiem žokļiem.
- sal. ..izauga tāds, kādu vecāki vēlas redzēt savu dēlu: veikls un stiprs, izmanīgs kā plēsoņa, turklāt nevērīgi elegants, apveltīts ar milzīgu, bet rūpīgi slēptu fizisko spēku.
2.Ļoti alkatīgs, ļoti mantkārīgs cilvēks. Arī ļoti naidīgs cilvēks.
PiemēriVarmācīgs plēsoņa.
- Varmācīgs plēsoņa.
- Ikvienam pie tā [Aizpura] kaut kas meklējams un apsūtāms - saukāja par plēsoņu, bet bez viņa nevarēja iztikt.
- ..nekur nav mazināta jaunās ierāvēju paaudzes cietsirdība, tās alkatīgā tieksme kļūt bagātai. Tā ir plēsoņu pasaule, kas [lugā «Indrāni»] ar Edvartu uznāk uz vēstures skatuves.
- ..[aktieris] prata iekausēt tēlā tā turpmākās evolūcijas iezīmes, likdams pieglaimīgā, sīkā blēža vaibstos samanīt nākamā plēsoņas ilkņus..
Avoti: 6-2. sējums