plēsties
plēsties plēšos, plēsies, plēšas, pag. plēsos; refl.; sar.
1.Strīdēties. Arī kauties.
PiemēriMan gan ir laimējies, guļ un domā vecais Jēkabs.
1.1.Kauties (par dzīvniekiem).
PiemēriPriekšā, kur dvakoja bifeļa atliekas, ņēmās vairāki šakāļi - kā jau šakāļi, neganti plēšoties ap gaļu.
2.Strādāt, darboties ar lielu piepūli. Ļoti pūlēties, mocīties kādā darbā, darbībā.
Piemēri..saimnieks palicis viens ar mazu meitenīti un parādiem. Galvu tomēr nenokāris, dzīvojot tālāk, no rīta ausminas līdz naktij plēsdamies pa savu zemi, kur atradis darbu un darbā dzīves vienīgo jēgu.
3.Darīt daudz, arī visu iespējamo, lai ko panākta, sasniegtu.
Piemēri..viņš neplēšas atpakaļ uz fronti. Lai to darītu, vajadzīgs liels idejisks spēks.. Nu, tā spēka viņā nav.
Stabili vārdu savienojumiPlēsties (arī kauties, rauties, sisties) ar darbiem. Plēsties (arī rauties) pušu (arī uz pusēm).
Avoti: 6-2. sējums