Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
prātīgums
prātīgums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → prātīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriTaču ar visu prātīgumu mans īgnums.. pret manas dzīves ievirzi bija sabriedis neganti liels.
Avoti: 6-2. sējums