pratināt
pratināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.jur. Izjautāt (kādu) pēc procesuāliem noteikumiem, lai iegūtu informāciju lietas pareizai izlemšanai.
PiemēriPratināt lieciniekus.
- Pratināt lieciniekus.
- Pratināt cietušo.
- Apsūdzētos pratina atsevišķi, pie kam izmeklētājs gādā par to, lai vienā un tai pašā lietā apsūdzētie nevarētu savā starpā sazināties.
- Prāmnieks bija pratināts divi reizes: pirmo reizi tūliņ pēc apcietināšanas Rīgas prefektūrā, otrreiz septembrī Centrālcietumā.
- ..teātris tika stingri uzmanīts. Zālē sēdēja spiegi, policija bieži pratināja teātra administrāciju.
2.Sīki, arī vairākkārt jautāt.
PiemēriKādreiz kāds jauns avīzes korespondents, sajūsminājies par zvejnieku ikdienā lietotajiem vārdiem «vadugunis», «vadlīnija», «jūras vārti», ņēmās pratināt kapteini Dziesmu par šo vārdu nozīmi..
- Kādreiz kāds jauns avīzes korespondents, sajūsminājies par zvejnieku ikdienā lietotajiem vārdiem «vadugunis», «vadlīnija», «jūras vārti», ņēmās pratināt kapteini Dziesmu par šo vārdu nozīmi..
- Beidzot satikāmies ar Ādolfu. «Stāsti taču, kā tev gājis pa šo laiku!» pratināju brāli.
- Jocīga gan iznāca jauniņās skolotājas runa. Par puķēm sāka pratināt Ķoča tēvu.
- pārn. Teicu sev: «Velti izdomu pratini, Velti mākoņos celties tev gribas..»
Avoti: 6-2. sējums