rimts
rimts -ais; s. -a, -ā
rimti apst.
Rāms, mierīgs.
PiemēriRimts upes tecējums.
- Rimts upes tecējums.
- Rimts smaids.
- Pērnavā Kalniņš dzīvo astoņus garus gadus. Tā ir ārēji rimta, vienmērīga un tomēr saturā intensīva dzīve, kas pakāpeniski mainās.
- Kļūst un kļūst rimtāka sirds, kad tā izrunājies ar kādu, kas cērt pretī.
- ..viņam blakus uz sēdekļa rimti gulēja kucēns, nekā nesaprazdams no tās jaunās dzīves, kurai pretim devās.
Avoti: 6-2. sējums