rīme
rīme -es, dsk. ģen. -mju, s.; iron.
Dzejolis, pants, parasti diletantisks, nemākulīgs.
Piemēri«Jūs [latvieši] esat augstprātīgi un iebildīgi pret saviem kungiem un mācītājiem. Jūs viņus caur zobiem vazājat, laikrakstos par viņiem liekat ziņģes un rīmes.»
- «Jūs [latvieši] esat augstprātīgi un iebildīgi pret saviem kungiem un mācītājiem. Jūs viņus caur zobiem vazājat, laikrakstos par viņiem liekat ziņģes un rīmes.»
- Ak sadūšojies gan tu rīmi kalt par mani..
- «Nē, viņa nelietība nav tikai asinīs. Šim rīmju kalējam ir un ir kaut kas nelabs un nepieļaujams zem viņa ādas.»
Stabili vārdu savienojumiKalt rīmes (arī pantus).
- Kalt rīmes (arī pantus) — Neprasmīgi, netalantīgi dzejot.
- Rīmju (arī pantu) kalējs — Neprasmīgs, neapdāvināts dzejnieks.
Avoti: 6-2. sējums