satrauktība
satrauktība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → satraukts2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri«Vecotēv...» Emīls ierunājās ar sirsnību un satrauktību. «Tad jau labāk laid mani.»
- «Vecotēv...» Emīls ierunājās ar sirsnību un satrauktību. «Tad jau labāk laid mani.»
- Egila Plauža trešā dzejoļgrāmata ir emocionālas satrauktības dienasgrāmata..
- Būdams pats 1905. gada revolucionārās kustības dalībnieks, Eliāss notēlo to saviļņojošā satrauktībā.
Avoti: 7-1. sējums