suverēns2
suverēns -ais; s. -a, -ā
suverēni apst.
1.pol. Tāds, kam pieder augstākā vara un kas to īsteno.
3.Tāds, kas ir neatkarīgs (no kā), brīvs, arī patstāvīgs savā darbībā (par cilvēku).
PiemēriDzīvības brīnums, dzīvības vieta uz zemes, cilvēks kā sastāvdaļa un cilvēks kā suverēna būtne - tādos lokos Ojārs Vācietis runā šodien..
3.1.Tāds, kas noris, pastāv neatkarīgi (no kā), brīvi.
PiemēriSmiļģis gribēja radīt jaunu teātri, gribēja apliecināt teātri kā suverēnu mākslu..
Avoti: 7-2. sējums