suverēns2
suverēns -ais; s. -a, -ā
suverēni apst.
1.pol. Tāds, kam pieder augstākā vara un kas to īsteno.
2.pol. Tāds, kam ir suverenitāte1 – par tautu, nāciju, valsti.
PiemēriSuverēna tauta.
- Suverēna tauta.
- Jā, arī tā ir brīva! Pēc kārtas skaitot, Gambija jau ir 36. suverēnā Āfrikas valsts.
3.Tāds, kas ir neatkarīgs (no kā), brīvs, arī patstāvīgs savā darbībā (par cilvēku).
PiemēriDzīvības brīnums, dzīvības vieta uz zemes, cilvēks kā sastāvdaļa un cilvēks kā suverēna būtne - tādos lokos Ojārs Vācietis runā šodien..
- Dzīvības brīnums, dzīvības vieta uz zemes, cilvēks kā sastāvdaļa un cilvēks kā suverēna būtne - tādos lokos Ojārs Vācietis runā šodien..
- Izteiksmes līdzekļu izvēlē un to skandējumā gleznotājs ir suverēns. Taču arī glezniecībā nav absolūtas, ne ar ko nesaistītas brīvības, patvaļas.
- Personībai ir jābūt suverēnai un patiesīgai. Suverēnai tādā nozīmē, ka tā domā pati savu domu, kāpināti izdzīvo savu jūtu dzīvi..
3.1.Tāds, kas noris, pastāv neatkarīgi (no kā), brīvi.
PiemēriSmiļģis gribēja radīt jaunu teātri, gribēja apliecināt teātri kā suverēnu mākslu..
- Smiļģis gribēja radīt jaunu teātri, gribēja apliecināt teātri kā suverēnu mākslu..
- ..meža sienas mūs itin kā atdalīja no pārējās pasaules, un pret dabas suverēno mūžīgumu mūsu dzīvības šķita niecīgas..
- Kāds gandarījums.., ja mākslinieks jūt, ka viņš suverēni valda pār klausītāju emocijām..
Avoti: 7-2. sējums