Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
uzmirguļot
uzmirguļot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
1.Uzmirgot1.
PiemēriPēdējo reizi uzmirguļodams saules staros, ierocis nokrita zālē..
  • Pēdējo reizi uzmirguļodams saules staros, ierocis nokrita zālē..
2.Uzmirgot2.
PiemēriBrīžam uzmirguļoja silts lietus.
  • Brīžam uzmirguļoja silts lietus.
Avoti: 8. sējums