Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
uzrāpot
uzrāpot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Rāpojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par rāpuļiem, bezkāju dzīvniekiem, kukaiņiem) rāpojot uzvirzīties uz kādas vietas.
PiemēriSkudra uzrāpoja uz kājas.
  • Skudra uzrāpoja uz kājas.
1.1.Pārvietojoties rāpus, uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) – par cilvēkiem. Pārvietojoties rāpus, uzvirzīties uz kādas vietas.
PiemēriBērns uzrāpo uz paklāja.
  • Bērns uzrāpo uz paklāja.
  • ..viņa [grūtniece] nokāpa pēc ūdens.. Atpakaļ nākot, pusceļā tikusi, saļima aiz sāpēm. Atstājusi spaiņus, uzrāpoja kalnā un aizvilkās uz pirti.
Avoti: 8. sējums