vandīties
vandīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.; sar.
1.Ilgstoši, intensīvi vandīt.
Piemēri..ienāca Miglas sieva un sāka vandīties pa aizkrāsni. Vilka laukā novalkātas un saburzītas drēbes un krāva uz krēsla Pētera priekšā.
- ..ienāca Miglas sieva un sāka vandīties pa aizkrāsni. Vilka laukā novalkātas un saburzītas drēbes un krāva uz krēsla Pētera priekšā.
- ..viņa samulsa un jo steidzīgāk un nervozāk vandījās pa kabatām. Viņa vilka ārā atslēgas un konfekšu papīrīšus, matu sprādzītes un vecas biļetes, mutautiņu un lūpu zīmuli..
2.Vairākkārt bezmērķīgi staigāt, braukāt u. tml.
PiemēriUz tilta motocikls apstājās, un kāds tumšs stāvs sāka locīties tam apkārt. Es tūliņ uzminēju, ka tas ir cāļu perinātājs Ješka. «Ko viņš vandās apkārt pa naktīm? Ir ar nemierīgs cilvēks.»
- Uz tilta motocikls apstājās, un kāds tumšs stāvs sāka locīties tam apkārt. Es tūliņ uzminēju, ka tas ir cāļu perinātājs Ješka. «Ko viņš vandās apkārt pa naktīm? Ir ar nemierīgs cilvēks.»
- «Viņa lugās galveno lomu nemaz neesot! Un vispār - tur nekas nenotiek! Visi pa skatuvi vandoties pliki!»
2.1.pārn. Uzmācīgi, atkārtoti izraisīties (par psihiskām norisēm).
PiemēriPa galvu viņam vandās vienīgā doma: izstāstījusi... vai murgos izmuldējusi...
- Pa galvu viņam vandās vienīgā doma: izstāstījusi... vai murgos izmuldējusi...
- Drebēdams aiz bailēm, metos, cik kāju, uz istabu atpakaļ. Šausmīgu domu virkne vandās man pa galvu.
Avoti: 8. sējums