viļņains
viļņains -ais; s. -a, -ā
viļņaini apst.
1.Tāds, kur ir viļņi (1) – par ūdenstilpi, arī ūdeni.
PiemēriViļņaina jūra.
- Viļņaina jūra.
- Ķīlis šķeļ zilo dziļumu, un aiz [laivas] melnā, darvotā koka ķermeņa paliek viļņaina vaga.
- pārn. Tie [ceļinieki] dodas projām, Kur okeāni Vij zemei apkārt Viļņainu jostu..
2.Tāds, kam raksturīgi viļņiem (1) līdzīgi, secīgi pacēlumi, arī tāds, kam raksturīgas atbilstošas svārstību kustības.
PiemēriViļņains reljefs.
- Viļņains reljefs.
- Viļņaina koksne.
- Aitas ganu māte no rīta bija izmazgājusi.., un saulē izkūpējusī tīrā vilna mirdzēja spoža un viļņaina.
- Ludvigs Rēkša, glīts puisis viļņainiem matiem, skatās un klausās visā ar smīnu..
- pārn. Bet, juzdama savas sirds siltās, viļņainās trīsas, viņa saprata, ka nekad neaizmirsīs Mārtiņu..
Avoti: 8. sējums