žēlastība
žēlastība -as, s.; parasti vsk.
1.Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīga vēlēšanās palīdzēt. Arī palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam.
PiemēriTas arī bija žēlastības darbs, ka Vanags viņu [atradeni] paturēja..
Stabili vārdu savienojumiBez žēlastības.
2.novec. Pieklājības forma, uzrunājot dižciltīgu personu vai runājot par viņu.
PiemēriKazanova: Un tev tik traki gribas aizdot? - Augļotājs: Traki, jūsu žēlastība, pavisam traki!
Avoti: 8. sējums