Paplašinātā meklēšana
Meklējam saskaņot.
Atrasts vārdos (3):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (63):
- vīza Amatpersonas atzīme uz dokumenta, kas apliecina, ka tā saturs ar amatpersonu saskaņots, dokuments reģistrēts u. tml.
- disciplinēt Apvaldīt, ierobežot, saskaņot ar kādām normām (psihiskos procesus).
- lekcija Ar (parasti augstskolas) mācību programmu saskaņots kāda mācību priekšmeta izklāsts grāmatā. Grāmata ar šādu mācību priekšmeta izklāstu.
- kopsolis Ar citiem gājējiem saskaņots solis.
- piestāvēt Būt saskaņotam (ar apģērbu, tā daļām), atbilst (apģērbam, tā daļām).
- piestāvēt Būt saskaņotam (ar cilvēku, tā augumu), atbilst (cilvēkam, tā augumam) - par apģērbu, tā krāsu.
- piestāvēt Būt saskaņotam (ar ķermeņa daļu), atbilst (ķermeņa daļai) - piemēram, par krāsu, malu sakārtojumu.
- derēt Būt saskaņotam, saderīgam (ar ko).
- plūsma Darbība, norise, kuras atsevišķas sastāvdaļas ir savstarpēji, secīgi saskaņotas.
- Iet roku rokā Darboties saskaņoti, norisēt saskaņoti.
- Iet roku rokā Darboties saskaņoti, norisēt saskaņoti.
- sabalsot Izveidot (ko) tā, ka starp (tā) sastāvdaļām ir vienotība, atbilstība. Arī saskaņot (2).
- organizēt Kārtot, veidot (ko) plānveidīgi, saskaņoti.
- kopsolis Kopēja, saskaņota darbība, rīcība.
- sadarboties Kopīgi darboties. Savstarpēji saskaņoti darboties, arī palīdzēt.
- sastrādāt Kopīgi strādāt. Savstarpēji saskaņoti strādāt.
- Uz vienu roku Kopīgi, vienprātīgi, saskaņoti.
- Uz vienu roku Kopīgi, vienprātīgi, saskaņoti.
- balansēt Līdzsvarot, saskaņot (piemēram, budžetu, tāmi).
- izlīdzināt Līdzsvarot, savstarpēji saskaņot.
- armāda Liela (kara kuģu, tanku, artilērijas vai lidmašīnu) vienība, kas darbojas saskaņoti.
- samēģināt Mēģinot panākt, ka (kas, parasti izpildītai mākslā) noris saskaņoti.
- izsvarotība Mērķtiecīga (kāda kopuma sastāvdaļu) saskaņotība (parasti mākslas darbā).
- izsvarot Mērķtiecīgi izkārtot, saskaņot (kāda kopuma sastāvdaļas, parasti mākslas darbā).
- disharmonija Neatbilstība. Nesaskaņa, nesaskaņotība.
- disharmonisks Neatbilstošs. Nesaskanīgs, nesaskaņots.
- izkrist Nebūt saskaņotam (ar kādas norises gaitu), atpalikt no citiem (kādā norisē).
- dezorganizācija Organizētības trūkums. Kārtības jaukšana, disciplīnas neievērošana. Nesaskaņotība, sajukums.
- sabalansēt Panākt, ka (kam) izveidojas samērība, arī vienotība starp (tā) sastāvdaļām. Arī saskaņot (2).
- saskaņojums Paveikta darbība, rezultāts --> saskaņot (1).
- saskaņojums Paveikta darbība, rezultāts --> saskaņot (2).
- saskaņojums Paveikta darbība, rezultāts --> saskaņot (3).
- kooperēt Plānveidīgi, organizēti saskaņot (ko) viena un tā paša darba vai vairāku savstarpēji saistītu darbu procesā.
- miers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu savstarpēja saskaņotība, atbrīvotība no nevēlama sasprindzinājuma, problēmas, konflikta.
- Plūsmas līnija Ražošanas iekārta, kas nodrošina saskaņotu un efektīvu ražošanas procesa norisi.
- līnija Ražošanas iekārta, kas sastāv no vairākām relatīvi patstāvīgām saskaņotā darbu procesā iekļautām secīgām vienībām (piemēram, mašīnām, ietaisēm, ierīcēm).
- saskaņoties Refl. --> saskaņot (2). Tikt saskaņotam.
- saskaņoties Refl. --> saskaņot (3). Tikt saskaņotam.
- saskaņoties Refl. --> saskaņot (4). Tikt saskaņotam.
- organizatorisks Saistīts ar (kā) plānveidīgu, saskaņotu kārtošanu, veidošanu, šādai kārtošanai, veidošanai raksturīgs.
- saskaņoties Savstarpēji saskaņot (1).
- saspēlēties Savstarpēji saskaņot (parasti mēģinājumos) savas darbības (skaņdarba izpildījumā, izrādē).
- saspēlēties Savstarpēji saskaņot savas darbības (sporta spēlē, galda spēlē).
- organisms Savstarpēji saskaņotu, saistītu elementu, sastāvdaļu sistēmiska vienība. Arī sistēma.
- sakarība Secība, saskaņotība, sistēma (piemēram, tekstā, domāšanā, spriedumu saistījumā).
- maršs Skaņdarbs ar enerģisku, noteiktu ritmu un stingri vienmērīgu, ar soli saskaņotu tempu. Attiecīgais mūzikas žanrs.
- valence Spēja piemēroties (kam), saskaņoties (ar ko, piemēram, apstākļiem).
- saskaņotība Stāvoklis, kad (kas) ir saskaņots (1).
- saskaņotība Stāvoklis, kad (kas) ir saskaņots (2).
- sinhronija Stāvoklis, kad (kas) noris, darbojas, pastāv vienlaicīgi, saskaņoti laikā.
- atrautība Stāvoklis, kad nav saskaņotības, vienotības (starp ko).
- vienlaicīgs Tāds, kas noris, darbojas, pastāv vienā laikā, reizē, saskaņoti (ar ko citu).
- sinhrons Tāds, kas noris, darbojas, pastāv vienlaicīgi, saskaņoti laikā (ar ko citu).
- sinhronisks Tāds, kas noris, darbojas, pastāv vienlaicīgi, saskaņoti laikā (ar ko citu). Sinhrons (1).
- mierīgs Tāds, ko izraisa savstarpēji saskaņotas psihiskās norises, tāds, kas nav saistīts ar nevēlamu sasprindzinājumu, problēmām, konfliktiem.
- mērķtiecīgs Tāds, ko veic saskaņā ar noteiktu mērķi. Tāds, kas ir saskaņots ar noteiktu mērķi, sekmē tā sasniegšanu.
- sinhronisks Tāds, kurā (kas) noris, darbojas vienlaicīgi, saskaņoti laikā (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
- sinhrons Tāds, kurā (kas) noris, darbojas vienlaicīgi, saskaņoti laikā (par ierīcēm, iekārtām u. tml.).
- stingrs Tāds, kura darbība, rīcība, izturēšanās ir, parasti nemainīgi, saskaņota ar noteiktu izpratni, idejām, noteiktiem atzinumiem (par cilvēku).
- vienlaikus Vienā laikā, reizē, saskaņoti (ar ko citu).
- ansamblis Vienots, saskaņots (priekšmetu) kopums.
- Ritmiskā vingrošana Vingrošana (mūzikas pavadījumā) ķermeņa kustību skaistuma un saskaņotības veidošanai.
- Ritmiskā vingrošana Vingrošana (mūzikas pavadījumā) ķermeņa kustību skaistuma un saskaņotības veidošanai.
saskaņot citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV