attālums
attālums -a, v.
1.Iedomātas vai reālas līnijas garums, kura savieno (parasti divus) objektus.
PiemēriAttālums no vienas ēkas līdz otrai.
- Attālums no vienas ēkas līdz otrai.
- Samazināt attālumu.
- Izmērīt attālumu starp vagona riteņiem.
- Stabiņi ierakti vienādos attālumos cits no cita.
- Noiets liels attālums.
- Attālums starp abiem ledus gabaliem ātri auga..
- Divi velkoņi.. sniegbalto «Ziemeļzvaigznes» korpusu lēni atvelk no krasta. Attālums, kas mūs šķir no skaļā pavadītāju pulka, sākumā ir pavisam mazs... Bet tad Daugavas ūdens joma kļūst arvien platāka un platāka.
- ..[apmeklētājs] sveicināja priekšsēdētāju un palika pieklājīgā attālumā stāvot, ņurcīdams pirkstos izbalējušu platmali.
Stabili vārdu savienojumi
- Turēt zināmā (arī pienācīgā) attālumā (retāk atstatumā) idioma — Nepieļaut tuvas, draudzīgas attiecības.
1.1.Tālums, tāliene.
Piemēri..kājnieku no tik liela attāluma nekad nebij daudz. Līdz baznīcai bij verstu desmit.
- ..kājnieku no tik liela attāluma nekad nebij daudz. Līdz baznīcai bij verstu desmit.
- Bet soļot vienai un savā nodabā par kaut ko domāt viņai patika. Guntu nespēja atturēt arī attālums..
- Kinematogrāfs nepazīst attālumus, robežas.
2.parasti lok.: attālumā Savienojumā ar garuma mērvienības nosaukumu norāda uz noteiktu šādas līnijas garumu.
PiemēriRobežapsardzības punkts no meža noras atradās pāris kilometru attālumā.
- Robežapsardzības punkts no meža noras atradās pāris kilometru attālumā.
- Grauduma dzīvo kāda puskilometra attālumā.
Avoti: 1. sējums