Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
blāvums
blāvums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → blāvs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriSpuldzes blāvums.
2.Vispārināta īpašība → blāvs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriLedus blāvums.
3.Vispārināta īpašība → blāvs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..pagalma vidū [tumsā] varēja saredzēt kādu blāvumu - tur stāvēja Bernsons..
Avoti: 2. sējums