blāvums
blāvums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → blāvs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriSpuldzes blāvums.
- Spuldzes blāvums.
- Mēness gaismas blāvums.
3.Vispārināta īpašība → blāvs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..pagalma vidū [tumsā] varēja saredzēt kādu blāvumu - tur stāvēja Bernsons..
- ..pagalma vidū [tumsā] varēja saredzēt kādu blāvumu - tur stāvēja Bernsons..
Avoti: 2. sējums