Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
glāsains
glāsains -ais; s. -a, -ā
glāsaini apst.; poēt.
Glāstošs.
Piemēri[meitene] paceļ vienu spilgtu [putna] spalvu. Ilga novelk ar to sev gar vaigu, - tik mīksta, tik glāsaina!
Avoti: 3. sējums