izlaidīgs
izlaidīgs -ais; s. -a, -ā
izlaidīgi apst.
1.Tāds, kam ir zems morāles līmenis.
PiemēriJo kāds kungs pasaules un ļaužu priekšā bija svinīgāks, jo trakāks, izlaidīgāks un nebēdnīgāks viņš bija tuvo draugu un biedru starpā.
- Jo kāds kungs pasaules un ļaužu priekšā bija svinīgāks, jo trakāks, izlaidīgāks un nebēdnīgāks viņš bija tuvo draugu un biedru starpā.
1.1.Tāds, kurā izpaužas zems morāles līmenis.
Piemēri..viņa.. iemīlēja šo vieglprātīgo, izlaidīgo dzīves veidu, kad rīts nezina, ko nesīs vakars, un vakars nebēdā par rītdienu.
- ..viņa.. iemīlēja šo vieglprātīgo, izlaidīgo dzīves veidu, kad rīts nezina, ko nesīs vakars, un vakars nebēdā par rītdienu.
- Olavam derdzas Jagnas izlaidīgā krūšu šūpošana..
1.2.Slinks, nevīžīgs.
PiemēriIzlaidīgs skolēns.
- Izlaidīgs skolēns.
- Janka apvalda sašutumu. Jāmēģina ieskaidrot, ka te [ostā] nevar dzīvot kā kādā izlaidīgā remontbrigādē.
1.3.Tāds, kurā izpaužas nevērība, arī nevīžība (parasti par stāju).
PiemēriStāvēt izlaidīgi.
- Stāvēt izlaidīgi.
- Nāk Gailēns. Paresns, izlaidīgu gaitu, rokas uz muguras salicis.. Kā vienmēr, cigārs iesprausts zobos, dūmi vērpjas kā no skursteņa.
- Nevar ļaut skolēniem turēt rokas kabatās, jo galva un pleci tiek nolaisti uz leju, gaita kļūst izlaidīga.
Avoti: 3. sējums