kvēlojums
kvēlojums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → kvēlot1.
PiemēriLeinasars raudzījās krāsnī, kur ogles jau izkvēloja savu pēdējo kvēlojumu.
2.Paveikta darbība, rezultāts → kvēlot2.
PiemēriDienas asie pārdzīvojumi, likās, izzuda līdz ar norieta kvēlojumu.
Avoti: 4. sējums