Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nejaušums
nejaušums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → nejaušs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriSastapšanās nejaušums.
2.Vispārināta īpašība → nejaušs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriPanākumu nejaušums.
Avoti: 5. sējums