nokaunināt
nokaunināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
Panākt, ka (kāds) nokaunas.
PiemēriBet Ješkiņš mani nokaunināja. «Kā nu tā! Ne no šā, ne no tā sāksim grauzt sakaltušu maizi.»
- Bet Ješkiņš mani nokaunināja. «Kā nu tā! Ne no šā, ne no tā sāksim grauzt sakaltušu maizi.»
- Atrada [māte] dažas paņemtās lietas, izbijās, nokaunināja zēnu un piekodināja tā vairs nedarīt.
Avoti: 5. sējums