norībināt
norībināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
1.trans. Īsu brīdi rībināt un pabeigt rībināt.
PiemēriNorībināt bungas.
1.1.intrans.
PiemēriMednieki mežā norībina.
2.trans. Rīboši nospēlēt.
PiemēriNorībināt maršu.
3.trans. Ļoti skaļā balsī noteikt, pateikt. Ļoti skaļā balsī norunāt.
PiemēriNorībināt komandu.
3.1.intrans.
Piemēri«Dažreiz [ārsts] arī norībina kā pērkons... par to pašu iedzeršanu, citādi jau viņu nevar sakaitināt.»
4.intrans. Rībinot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
PiemēriGarkalns.. norībināja pa lieveņa stāvajām kāpnēm..
4.1.trans. Rībinot virzīt un pabeigt virzīt lejā, nost, gar (ko), pār (ko).
PiemēriNorībināt ratus no bruģa.
Avoti: 5. sējums