piemiegties
piemiegties parasti 3. pers., -miedzas, pag. -miedzās
1.Refl. → piemiegt1. Tikt piemiegtam.
PiemēriMeitenes lielās acis piemiedzas.
- Meitenes lielās acis piemiedzas.
- Jānim no pēkšņā gaišuma piemiedzas plaksti.
Avoti: 6-2. sējums