prastība
prastība -as, s.; parasti vsk.; sar.
1.Vispārināta īpašība → prasts1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Prastums (1).
PiemēriIk uz soļa [lugā] izlaužas Baumaņa kundzes prastība un arī naivais vienkāršums.
- Ik uz soļa [lugā] izlaužas Baumaņa kundzes prastība un arī naivais vienkāršums.
- Nevar tā uzreiz katram vienā dienā vai pāris gados ieskaidrot, ka laiks vienkāršību atšķirt no prastības un pieticību no skopulības.
2.Vispārināta īpašība → prasts2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Prastums (2).
3.Vispārināta īpašība → prasts3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriDarba prastība.
- Darba prastība.
Avoti: 6-2. sējums