sveikā
sveikā apst.
Tā, ka kādos nelabvēlīgos apstākļos cilvēkam nav noticis kas nevēlams.
Piemēri..Blumberģis, līdzsvaru taustīdams, atpakaļ vien gāzās un palika sveikā.
- ..Blumberģis, līdzsvaru taustīdams, atpakaļ vien gāzās un palika sveikā.
- Viņš atviegloti nopūtās, izkļuvis no briesmām sveikā.
- Mūsu rota vēl tika puslīdz sveikā cauri.., bet pirmajai ar otro gājis ļoti grūti. Pļautas kā ar pļaujmašīnu.
- Klaviņš ticis prom no muižas? Kā viņš palaists sveikā!
Stabili vārdu savienojumiPalaist sveikā.
- Palaist sveikā — Atbrīvot, nenodarot pārestību.
Avoti: 7-2. sējums