uzrāties
uzrāties -rājos, -rājies, -rājas, pag. -rājos; refl.
Īsu brīdi, parasti stipri, rāties.
Piemēri«Viņš tak milzi uzvarējis. Tas ir Sprīdītis.» - «Ko tu muldi! Kas par Prīdīti? Es tādu nepazīstu,» ar komandiera tiesībām uzrājas Zora.
- «Viņš tak milzi uzvarējis. Tas ir Sprīdītis.» - «Ko tu muldi! Kas par Prīdīti? Es tādu nepazīstu,» ar komandiera tiesībām uzrājas Zora.
- Lai uzrājas kā vīram pienākas!
- «Tikai pasakiet, lūdzama: kā es jūs atradīšu?» biju nopietnās rūpēs. - «Ak tu mūžs!» atraitne atkal it kā uzrājas.
Avoti: 8. sējums