viltojums
viltojums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → viltot1.
Piemēri«Automāts ir automāts un nespēj izšķirt, kas īsts un kas viltojums. Kad tikai [monētas] izmērs un svars.»
- «Automāts ir automāts un nespēj izšķirt, kas īsts un kas viltojums. Kad tikai [monētas] izmērs un svars.»
- Šeridanu apcietināja, iztraucējot, tā teikt, tieši darbā - viņš gatavoja kārtējo viltojumu žūksni.
- ..beigu beigās vai nu pašu mājās visi ir tik dumji, ka nespēs atšķirt īstu metālu no viltojuma.
2.Paveikta darbība, rezultāts → viltot2.
Piemēri..šņākt [lai pievilinātu] nav ieteicams, jo rubenis pamanīs viltojumu un aizlidos.
- ..šņākt [lai pievilinātu] nav ieteicams, jo rubenis pamanīs viltojumu un aizlidos.
- Tavs mīlestības viltojums, kaut mirkli, kaut ar skatu vienu, kā traips un riebīgs netīrums tev dvēslē paliks mūža dienu.
Avoti: 8. sējums