šņarkstēt
šņarkstēt parasti 3. pers., šņarkst, pag. šņarkstēja; intrans.
Radīt īslaicīgu, paasu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko blīvu, cietu, kas saskaras ar ko vai beržas gar ko). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriViņa caur savām vingrajām rokām izlaiž klēpi pēc klēpja [saulgriežu], kuri pazūd šņarkstēdami mašīnas dzelžainajos zobos.
- Viņa caur savām vingrajām rokām izlaiž klēpi pēc klēpja [saulgriežu], kuri pazūd šņarkstēdami mašīnas dzelžainajos zobos.
- ..iezaigojās zaļgana ledus kalni.. Gar kuģa sāniem berzēdamies, tie klusu šņarkstēja..
Avoti: 7-2. sējums