šņāpt
šņāpt šņāpju, šņāp, šņāpj, pag. šņāpu; trans.; sar.
1.Griezt1.
PiemēriŠņāpt diegu.
- Šņāpt diegu.
1.1.intrans.
Piemēri..[Mikiņš] izmeklē prāvāku skaidu, atvāž aukliņā piesieto nazi un sāk griezt. Māte brīdina: «Neiešņāp atkal pirkstā!» - «Nešņāpšu vis. Neesmu mazais bērns.»
- ..[Mikiņš] izmeklē prāvāku skaidu, atvāž aukliņā piesieto nazi un sāk griezt. Māte brīdina: «Neiešņāp atkal pirkstā!» - «Nešņāpšu vis. Neesmu mazais bērns.»
2.Ar ko asu, smailu veidot (piemēram, zīmi).
PiemēriViņš.. ar nūjas galu nikni šņāpa granti burtus.
- Viņš.. ar nūjas galu nikni šņāpa granti burtus.
2.1.Rakstīt, parasti ātri, pavirši.
PiemēriŠņāpt parakstu.
- Šņāpt parakstu.
2.2.Svītrot (ko uzrakstītu, iespiestu).
Avoti: 7-2. sējums