Paplašinātā meklēšana
Meklējam cietināt.
Atrasts vārdos (9):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (57):
- nocietinājums Aizstāvēšanās būve (piemēram, tranšeja, ložmetējligzda, dots, cietoksnis), arī nocietināts rajons. Vieta, kur ir šāda būve.
- Atbalsta punkts Aizstāvēšanās rajona, pozīcijas nocietinātā un apbruņotā daļa.
- Atbalsta punkts Aizstāvēšanās rajona, pozīcijas nocietinātā un apbruņotā daļa.
- Nogādāt drošā vietā Apcietināt, arestēt.
- Nogādāt drošā vietā Apcietināt, arestēt.
- Būt (arī atrasties, nodot) drošās rokās Apcietināt, arestēt.
- Nogādāt drošā vietā Apcietināt, arestēt.
- paņemt Apcietināt, arestēt. Vardarbīgi atņemt (kādam) brīvību.
- Sabāzt cietumā (arī aiz restēm) Apcietināt, arī notiesāt (vairākus, daudzus).
- Likt aiz restēm Apcietināt, ievietot cietumā.
- nogrābt Apcietināt, saņemt gūstā.
- saņemt Apcietināt; arī sagūstīt.
- Ņemt ciet Apcietināt.
- Saņemt ciet Apcietināt.
- Saņemt ciet Apcietināt.
- Iebāzt cietumā (arī aiz restēm) Apcietināt. Notiesāt.
- saķert Apcietināt. Notvert un atņemt brīvību.
- cietumnieks Apcietinātais, kas ievietots cietumā.
- sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību ierobežot (kādu, parasti apcietinātu, personu) rīcības iespējas.
- debloķēt Atbrīvot (piemēram, cietoksni, nocietinātu rajonu, apdzīvotu vietu) no pretinieka blokādes, aplenkuma.
- fibrolīts Būvmateriāls - no koka skaidām un ķīmiskiem cietinātājiem izgatavotas presētas plātnes (piemēram, sienu, griestu apšūšanai).
- Izmeklēšanas cietums Cietums, kurā ievieto apcietinātos līdz tiesas spriedumam.
- apcietinātais Cilvēks, kas ir apcietināts.
- ķert Gūstīt (kādu). Vajāt, tvarstīt, lai atņemtu brīvību, apcietinātu.
- pārcietināt Iecietināt vēlreiz, no jauna.
- sacietināt Iecietināt, parasti pilnīgi.
- sastīvināt Iecietināt, parasti pilnīgi. Sacietināt (3).
- iestērķelēt Iecietināt.
- katapulta Ierīce smagu priekšmetu (piemēram, baļķu, akmeņu) mešanai (ielenktu cietokšņu, nocietinātu pilsētu apšaudei).
- debloķēt Izbeigt aplenkt (piemēram, cietoksni, nocietinātu rajonu, apdzīvotu vietu).
- komandants Karaspēka priekšnieks (cietoksnī, nocietinātā rajonā).
- garnizons Karaspēks un militārās iestādes, kās pastāvīgi vai uz laiku ir novietotas pilsētā, apdzīvotā vietā, cietoksnī, nocietinātā rajonā vai atsevišķā aizstāvēšanās celtnē.
- Pozīciju karš Karš, kara posms starp pretiniekiem nocietinātās pozīcijās.
- Pozīciju karš Karš, kara posms starp pretiniekiem nocietinātās pozīcijās.
- marka Liels pierobežas, parasti militāri nocietināts, novads (Franku valstī, viduslaikos Vācijā), ko pārvaldīja markgrāfs.
- apcietināt Nocietināt.
- priekšlauks Nocietināta josla galvenās aizstāvēšanās pozīcijas priekšā.
- tabors Nocietināta militāra nometne, kuru no visām pusēm sedz vezumnieku pajūgi. Šādas nometnes karavīru grupa.
- apcietināties Nocietināties.
- kremlis Nocietināts centrs (Krievijas feodālajās pilsētās).
- iestīvināt Panākt, ka (audums) kļūst cietāks, stīvāks (piemēram, apstrādājot ar cieti). Iecietināt.
- pārstīvināt Panākt, ka (audums) kļūst pārāk ciets, stīvs (piemēram, apstrādājot ar cieti). Pārcietināt.
- pārcietināt Pārāk iecietināt.
- grābt Parasti savienojumā «grābt ciet»: apcietināt.
- iecietinājums Paveikta darbība, rezultāts --> iecietināt.
- sastērķelēt Sacietināt (3).
- noķert Sagūstīt (kādu). Notvert, lai atņemtu brīvību, apcietinātu.
- pilskalns Sena nocietināta dzīves vieta (parasti paaugstinājumā, ezera vai upes tuvumā), kas saglabājusi senlaiku apmetņu paliekas un agrākā dzīves veida vēsturiskās iezīmes.
- akropole Sengrieķu pilsētu nocietinātā daļa.
- citadele Stipri nocietināta vieta pilsētā. Arī cietoksnis.
- važa Šāda (dzelzs) detaļu virkne, ko apliek bīstamiem noziedzniekiem ap rokām un kājām (piemēram, apcietinātajiem, sagūstītajiem).
- ķēde Šāda (dzelzs) detaļu virkne, ko apliek bīstamiem noziedzniekiem ap rokām un kājām (piemēram, apcietinātajiem, sagūstītajiem). Važa.
- neuzvarams Tāds, kas ir tik spēcīgs, labi apbruņots, nocietināts, ka to grūti vai neiespējami uzvarēt.
- Nokļūt (arī nonākt) aiz restēm Tikt apcietinātam.
- Nonākt (arī nokļūt) aiz restēm Tikt apcietinātam.
- cietums Valsts iestāde, kur novieto apcietinātos izmeklēšanas laikā vai soda izciešanai pēc tiesas sprieduma. Šādas iestādes ēka.
- pils Verdzības un feodālisma laikmetā - liela, arī grezni būvēta, iekārtota valdnieka, vergtura, feodāļa mītne (parasti nocietināta).
cietināt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV