Paplašinātā meklēšana
Meklējam irds.
Atrasts vārdos (50):
- irds:1
- sirds:1
- smirds:1
- bezsirds:1
- sirdsdāma:1
- sirdsēdas:1
- sirdsēsti:1
- sirdslapu:1
- sirdsmīļš:1
- sirdspuķe:1
- sirdstoņi:1
- sirdsbalss:1
- sirdsdarbs:1
- sirdsdedze:1
- sirdsdomas:1
- sirdskaite:1
- sirdslēkme:1
- sirdslieta:1
- sirdsmiers:1
- sirdssāpes:1
- sirdsveida:1
- sirdszāles:1
- sirdsapziņa:1
- sirdsdegsme:1
- sirdsdraugs:1
- sirdsdurvis:1
- sirdsprieks:1
- sirdspuksts:1
- sirdspuķīte:1
- sirdsšķīsts:1
- sirdstrieka:1
- sirdsvājums:1
- sirdscilvēks:1
- sirdsdarbība:1
- sirdsgaišums:1
- sirdsklauves:1
- sirdspilieni:1
- sirdssiltums:1
- sirdsskaidrs:1
- sirdsslimība:1
- sirdstrokšņi:1
- sirdsveidīgs:1
- sirdsmīļotais:1
- sirdsšķīstība:1
- sirdstaisnība:1
- sirdsdraudzene:1
- sirdslīdzeklis:1
- sirdspukstiens:1
- sirdsskaidrība:1
- sirdsslimnieks:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (166):
- uzmundrināt Aktivizēt, pastiprināt (piemēram, sirdsdarbību).
- defibrilators Aparāts sirds muskuļaudu fibrilācijas novēršanai.
- kardiostimulators Aparāts sirdsdarbības stimulēšanai.
- elektrokardiogrāfs Aparāts, kas reģistrē elektriskos potenciālus, kuri rodas, sirds muskulim darbojoties.
- elektrokardiogramma Ar elektrokardiogrāfu iegūts elektrisko potenciālu pieraksts, kas atspoguļo uzbudinājuma rašanos un gaitu sirds muskulī tā darbības laikā.
- kordiamīns Ārstniecības līdzeklis pazemināta asinsspiediena paaugstināšanai un sirdsdarbības uzlabošanai.
- trombs Asins vai limfas receklis, kas veidojas sirds dobumos, asinsvados un tos daļēji vai pilnīgi nosprosto.
- Diastoliskais asinsspiediens Asinsspiediens, kāds ir asinsvadiem sirds diastolē.
- Sistoliskais asinsspiediens Asinsspiediens, kāds ir asinsvadiem sirds sistolē.
- artērija Asinsvads, pa kuru asinis plūst no sirds uz organisma perifēriju.
- pulss Asinsvadu sienu periodisks viļņojums, ko rada to tilpuma, spiediena un asins plūsmas ātruma svārstības sirds sistoles un diastoles laikā.
- diastole Atslābuma fāze (sirds muskulim), kas ritmiski seko sasprieguma fāzei.
- nožēlot Atzīt sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjust sirdsapziņas pārmetumus.
- nožēlnieks Cilvēks, kas atzīst sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjūt sirdsapziņas pārmetumus.
- sirdsslimnieks Cilvēks, kas slimo ar sirds slimību.
- veronika Cūknātru (vīrceļu) dzimtas viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, arī puskrūms, kuram raksturīgs auglis - sirdsveida pogaļa un kuru arī kultivē kā krāšņumaugu.
- cūkauši Daudzgadīgi kallu dzimtas augi ar spīdīgām sirdsveida lapām un dzelteniem ziediem vālītē, ko ietver viena balta seglapa.
- sirsnenīte Daudzgadīgs akmeņlauzīšu dzimtas lakstaugs ar vienu vai vairākiem rievainiem stumbriem, lapām, kam ir sirdsveida pamatne, un ar vienu baltu ziedu stumbra galotnē. Atālene.
- māllēpe Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar dzelteniem ziediem un lielām sirdsveida, apakšpusē tūbainām lapām, kas attīstās pēc auga noziedēšanas.
- Lauztā sirds Daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros.
- Lauztā sirds Daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros.
- sirdspuķe Daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros. Lauztā sirds.
- sirsniņa Dem. --> sirds.
- sirdspuķīte Dem. --> sirdspuķe.
- Dobās vēnas Divas vislielākās vēnas, kas ieiet sirds labajā priekškambarī.
- sirdssiltums Dziļa iejūtība, sirsnība. Sirds siltums.
- Sirds siltums Dziļa iejūtība, sirsnība. Sirdssiltums.
- sirdsskaidrība Dziļa tikumība, morāla skaidrība. Sirds skaidrība.
- Sirds skaidrība Dziļa tikumība, morāla skaidrība. Sirdsskaidrība.
- sirdscilvēks Dziļi iejūtīgs, sirsnīgs, ļoti atsaucīgs cilvēks. Sirds cilvēks.
- Sirds cilvēks Dziļi iejūtīgs, sirsnīgs, ļoti atsaucīgs cilvēks. Sirdscilvēks.
- Sirds trokšņi Fizioloģiska vai patoloģiska parādība, kad vienlaicīgi ar sirds toņiem veidojas citas skaņas.
- Sirds trokšņi Fizioloģiska vai patoloģiska parādība, kad vienlaicīgi ar sirds toņiem veidojas citas skaņas.
- sirsniņgliemenes Gliemeņu dzimta, kuras pārstāvjiem ir raksturīga rievota, bieza, sirdsveida čaula. Šīs dzimtas dzīvnieki.
- strofantīns Glikozīds, kas pastiprina sirds muskulatūras saraušanās spēku.
- reimatisms Infekciozi alerģiska slimība, kas saistīta galvenokārt ar sirds un locītavu saistaudu iekaisumu un kam ir hroniska gaita ar biežiem recidīviem.
- fonendoskops Instruments sirds un plaušu izklausīšanai.
- Gulēt uz sirdsapziņas Izraisīt nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par izdarītu noziegumu, pārkāpumu, arī par nepaveiktu darbu).
- Gulēt (arī gulties, būt) uz sirdsapziņas Izraisīt nemieru, sirdsapziņas pārmetumus (par izdarītu noziegumu, pārkāpumu, arī par nepaveiktu darbu).
- liepa Koks, retāk krūms, kam ir sirdsveida lapas ar sīkzobainu malu, gaišdzelteni smaržīgi ziedi un kupls vainags.
- ligulārija Kurvjziežu dzimtas lakstaugs ar ieapaļām vai sirdsveida lapām un oranždzelteniem ziediem.
- kardioķirurģija Ķirurģijas nozare, kas pētī, diagnosticē un ķirurģiski ārstē sirds slimības.
- stenokardija Lēkmjveida sāpes sirds apvidū.
- Uzlikt roku uz sirds Liekot roku uz krūtīm sirds apvidū, apliecināt, parasti savu vārdu, patiesumu.
- reimokardioloģija Medicīnas nozare, kas pētī reimatisku sirds un asinsvadu bojājumu izcelšanos, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- kardioloģija Medicīnas nozare, kas pētī sirds, arī asinsvadu uzbūvi, darbību un slimības, to ārstēšanu un profilaksi.
- auskultācija Medicīniska izmeklēšana: (plaušu, sirds) izklausīšana.
- elektrokardiogrāfija Metode sirdsdarbības izmeklēšanai ar elektrokardiogrāfu.
- Ēst (arī grauzt) sirdi Nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
- Grauzt (arī ēst, gremzt) sirdi Nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
- Gremzt (arī grauzt, ēst) sirdi Nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
- Kremst (arī grauzt, ēst, gremzt, krimst) sirdi Nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
- Krimst (arī grauzt, ēst, gremzt, kremst) sirdi, arī krimst sirdī (arī krūtīs) Nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
- Grauzt (arī gremzt, ēst, krimst, kremst) sirdi, arī krimst sirdī (arī krūtīs) Nemitīgi sagādāt sirdssāpes, morālas ciešanas.
- Nelaba sirds Nepatīkama smaguma sajūta sirds apvidū.
- Nelaba sirds Nepatīkama smaguma sajūta sirds apvidū.
- aritmija Normāla (sirds) darbības ritmiskuma traucējumi.
- aizkusums Organisma pagurums, kas izpaužas pastiprinātā sirdsdarbībā, elpas trūkumā (parasti pēc strauja gājiena, kāpiena u. tml.).
- tahikardija Paātrināta sirdsdarbība.
- trombozēt Panākt, būt par cēloni, ka (sirds dobumā, asinsvadā) izveidojas trombs.
- priecināt Parasti savienojumā ar «acis», «sirds», «prāts»: iedarbojoties uz uztveri, izraisīt prieka, arī, uztverot (ko), izjust prieku.
- priecēt Parasti savienojumā ar «acis», «sirds», «prāts»: iedarbojoties uz uztveri, izraisīt prieku, arī, uztverot (ko), izjust prieku.
- iesāpēties Parasti savienojumā ar «sirds»: īsu brīdi sāpīgi pārdzīvot. Kļūt žēl.
- sirdsklauves Pastiprināta sirdsdarbība.
- Klīniskā nāve Periods no samaņas zuduma, sirdsdarbības un elpošanas izbeigšanās, refleksu zuduma līdz olbaltumvielu sabrukšanas sākumam.
- Klīniskā nāve Periods no samaņas zuduma, sirdsdarbības un elpošanas izbeigšanās, refleksu zuduma līdz olbaltumvielu sabrukšanas sākumam.
- kolapss Piepešs sirds un asinsvadu vājums.
- galotne Plaušu daļa, kas atrodas krūškurvja augšdaļā. Sirds daļa, kas atrodas vistālāk no ķermeņa viduslīnijas.
- dusulis Plaušu vai sirds slimība (zirgiem), kas saistīta ar apgrūtinātu elpošanu.
- sirdslīdzeklis Preparāts, zāles, ar ko ārstē sirds slimības. Sirds līdzeklis.
- Sirds līdzeklis Preparāts, zāles, ar ko ārstē sirds slimības. Sirdslīdzeklis.
- sirds Priekšmets, veidojums, kam ir sirdsveida forma.
- sirdsdarbība Ritmiska secīga sirds priekškambaru un kambaru saraušanās un atslābšana, kas izraisa nepārtrauktu asins plūsmu asinsvados.
- Sirds (arī dvēsele) pa muti izkāpj Saka, ja kādu ir pārņēmis liels nogurums un sirds nedarbojas normāli.
- Sirds (arī dvēsele) pa muti izkāpj Saka, ja kādu pārņēmis liels nogurums un sirds nedarbojas normāli.
- Sirds pa muti lec laukā (arī ārā) Saka, ja sirds darbojas pārāk spēcīgi, strauji, parasti aiz satraukuma, dusmām.
- Sirds pa muti lec laukā (arī ārā) Saka, ja sirds darbojas pārāk spēcīgi, strauji, parasti aiz satraukuma, dusmām.
- Sirds pa muti lec laukā (arī ārā) Saka, ja sirds darbojas pārāk spēcīgi, strauji, parasti aiz satraukuma, dusmām.
- Sirds pa muti lec laukā (arī ārā) Saka, ja sirds darbojas pārāk spēcīgi, strauji, parasti aiz satraukuma, dusmām.
- Sirds izlec no krūtīm Saka, ja sirds ļoti strauji pukst.
- Sirds izlec no krūtīm Saka, ja sirds ļoti strauji pukst.
- Sirds izlec no krūtīm Saka, ja sirds ļoti strauji pukst.
- Sirds (pār)met kūleni Saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
- Sirds met kūleni Saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
- Sirds pārmet kūleni Saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
- Sirds met (arī apmet, pārmet) kūleni Saka, ja sirds sāk nevienmērīgi, ātri pukstēt, ja sajūtami sirds pārsitieni.
- Sirds nodreb (retāk notrīc, notrīs) Saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas, ja pēkšņi izjūt satraukumu.
- Sirds nodreb (arī iedrebas, retāk ietrīcas) Saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas, ja pēkšņi izjūt satraukumu.
- Sirds iedrebas (retāk ietrīcas) Saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas. Saka, ja pēkšņi izjūt satraukumu.
- Sirds ietrīcas (biežāk iedrebas) Saka, ja sirds satraukumā strauji iepukstas. Saka, ja pēkšņi izjūt satraukumu.
- Trauksmaina sirds Saka, ja sirds spēcīgi, strauji pukst, parasti emocionāla stāvokļa iedarbībā.
- Satraukta sirds Saka, ja sirds spēcīgi, strauji pukst, parasti emocionāla stresa iedarbībā.
- Sirds palecas Saka, ja sirds strauji, spēcīgi iepukstas.
- Sirds palecas Saka, ja sirds strauji, spēcīgi iepukstas.
- Sirds sit (arī klauvē, dun, dauzās, lēkā u. tml.) Saka, ja sirds strauji, spēcīgi pukst.
- Aizžņaugt (biežāk sažņaugt) sirdi Saka, ja spēcīga pārdzīvojuma (žēluma, dusmu) rezultātā izjūt it kā sirdsdarbības pārtraukumu.
- sirdssāpes Sāpes sirds apvidū.
- sistole Sasprieguma fāze (sirds muskulim), kas ritmiski seko atslābuma fāzei.
- nožēla Savas vainas atzīšana un tās izraisītie sirdsapziņas pārmetumi.
- klauves Savienojumā ar «sirds». Sirdsklauves.
- perikards Sirds ārējais apvalks.
- Sirds pamatne Sirds augšdaļa, no kuras atiet asinsvadi.
- Sirds pamatne Sirds augšdaļa, no kuras atiet asinsvadi.
- endokards Sirds iekšējais apvalks.
- Sirds vājums Sirds mazspēja.
- Sirds vājums Sirds mazspēja.
- sirdsvājums Sirds mazspēja.
- miokards Sirds muskulatūra.
- sirdstrieka Sirds muskuļu daļas atmiršana nepietiekamas asinsapgādes rezultātā.
- Sirds grūdiens fiziol Sirds pieskaršanās krūšu kurvja sienai saraušanās momentā.
- Sirds grūdiens Sirds pieskaršanās krūšu kurvja sienai saraušanās momentā.
- Pulsa deficīts Sirds pukstam atbilstoša pulsa sitiena trūkums.
- Pulsa deficīts Sirds pukstienam atbilstoša pulsa sitiena trūkums.
- sirdspuksts Sirds puksts.
- Mirgošanas aritmija Sirds ritma traucējums - nekoordinēta atsevišķu muskuļšķiedru raustīšanās (priekškambaru sistoles vietā). Fibrilācija.
- pārsitiens Sirds ritma traucējums - visas sirds vai tās nodalījuma ārpuskārtas, priekšlaicīga saraušanās.
- kardioskleroze Sirds saslimšana - saistaudu ieaugšana sirds muskulatūrā.
- sirdsslimība Sirds slimība.
- Sirds lēkā (arī lec) Sirds strauji, spēcīgi pukst.
- Sirds lec (arī lēkā) Sirds strauji, spēcīgi pukst.
- sirdstoņi Sirds toņi.
- sirdstrokšņi Sirds trokšņi.
- sirdskaite Sirds vārstuļu vai atveru organisks bojājums.
- motors Sirds.
- Sirds balss Sirdsapziņa.
- sirdsbalss Sirdsapziņa.
- sirdēsti Sirdsapziņas pārmetumi.
- Sirds balss Sirdsbalss.
- Sirds dāma Sirdsdāma.
- Sirds dāma Sirdsdāma.
- Sirds darbība Sirdsdarbība.
- Sirds darbība Sirdsdarbība.
- Sirds degsme (retāk dedzība) Sirdsdegsme.
- sirdsdedze Sirdsdegsme.
- Sirds draugs (draudzene) Sirdsdraugs (sirdsdraudzene).
- Sirds kaite Sirdskaite.
- Sirds klauves Sirdsklauves.
- Sirds lēkme Sirdslēkme.
- sirdspilieni Sirdslīdzeklis, kura devu nosaka pilienu veidā. Sirds pilieni.
- Sirds pilieni Sirdslīdzeklis, kura devu nosaka pilienu veidā. Sirdspilieni.
- Sirds lieta Sirdslieta.
- sirdspukstiens Sirdspuksts.
- sirdsšķīstība Sirdsskaidrība.
- sirdsšķīsts Sirdsskaidrs.
- sirdsveidīgs Sirdsveida.
- Slimot ar sirdi Slimot ar sirds slimību.
- grūtums Smags pārdzīvojums. Sirdssāpes.
- sirdslēkme Spējš, krass sirdsdarbības traucējums, tā izpausme.
- sirds Spēļu kāršu suga, ko apzīmē ar sarkanu sirdsveida zīmi.
- krūts Šī ķermeņa daļa (parasti sirds apvidū) kā vieta, kur izjūtamas dažas iekšējās reakcijas uz psihiskiem, parasti emocionāliem, stāvokļiem.
- koronārs Tāds (asinsvads), kas baro sirds muskuli. Tāds, kas ir saistīts ar asinsvadu, kurš baro sirds muskuli.
- sirdsveida Tāds, kam ir mugurkaulnieku sirds forma, veids.
- sirdslapu Tāds, kam ir sirdsveida lapas (par augiem).
- aritmisks Tāds, kam nav ritma, kas neiekļaujas ritmā (parasti par sirds darbību, pulsu). Neritmisks.
- kreiss Tāds, kas atrodas tajā (cilvēka) ķermeņa pusē, kurā ir sirds (par cilvēka ķermeņa daļām). Pretstats: labais.
- starpkambaru Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp sirds kambariem.
- tromboze Tromba veidošanās sirds dobumos, asinsvados.
- lēpe Ūdensrožu dzimtas ūdensaugs ar resnu sakneni, sirdsveida lapām, dzelteniem ziediem. Dzeltenā ūdensroze.
- Sirds toņi Vibrācijas, skaņas, ko rada sirds muskuļu darbība.
- Sirds toņi Vibrācijas, skaņas, ko rada sirds muskuļu darbība.
- puksts Viena no sirds sistolēm, arī tās radītā vibrācija, skaņa.
- priekškambaris Viens no diviem sirds dobumiem, kas atrodas pie tās pamatnes.
- kambaris Viens no diviem sirds dobumiem, kas atrodas tuvāk sirds galotnei.
- sirdszāles Zāles, ar ko ārstē sirds slimības. Sirds zāles.
- Sirds zāles Zāles, ar ko ārstē sirds slimības. Sirdszāles.
- Sirds zāles Zāles, ar ko ārstē sirds slimības. Sirdszāles.
irds citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV