Paplašinātā meklēšana
Meklējam lode.
Atrasts vārdos (17):
Atrasts vārdu savienojumos (8):
Atrasts skaidrojumos (110):
- kupols Abažūrs (parasti puslodes veidā).
- Polārais apgabals Apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās ziemeļpolu vai dienvidpolu.
- polārapgabals Apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās ziemeļpolu vai dienvidpolu. Polārais apgabals.
- trāpīt Ar šāvienu panākt, ka lode, šāviņš u. tml. skar kādu objektu, ievirzās tajā noteiktā, paredzētā vietā, punktā.
- hidrosfēra Ar ūdeni klātā zemeslodes virsma. Zemeslodes ūdeņu kopums, kurā ietilpst, piemēram, okeāni, jūras, ezeri, upes, pazemes ūdeņi.
- garoza Ārējais cietais (zemeslodes) akmens apvalks (aptuveni līdz 75 kilometru dziļumam). Litosfēra.
- siltummīļi Augi vai dzīvnieki, kas ir cēlušies galvenokārt zemeslodes siltajās un karstajās joslās un ir neizturīgi pret samērā zemu pozitīvu temperatūru.
- balanda Augu dzimta, kurā ietilpst, piemēram, bietes, spināti, balodenes.
- magnolija Augu dzimta, pie kuras pieder mūžzaļi vai vasarzaļi koki un krūmi (ziemeļu puslodes subtropu joslā).
- Globālā raķet Ballistiskā raķete, kuras darbības rādiuss ir lielāks par pusi no zemeslodes apkārtmēra.
- Globālā raķete Ballistiskā raķete, kuras darbības rādiuss ir lielāks par pusi no zemeslodes apkārtmēra.
- vilkt Būt ar novirzi uz vienu pusi (par zāģa, lodes trajektoriju u. tml.).
- katls Cilindrveida vai puslodes veida (metāla) trauks (parasti kā vārīšanai).
- ekvilibristika Cirka mākslas žanrs, kam pamatā ir prasme saglabāt ķermeņa līdzsvaru labilā stāvoklī (piemēram, stāvot uz lodes).
- patrona Čaulā savienota lode (šāviņš), pulvera lādiņš un kapsula.
- šaut Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. nonāvē (cilvēku vai dzīvnieku).
- šaut Darbinot ieroci, censties panākt, ka no tā virzītā lode, šāviņš, bulta u. tml. skar noteiktu objektu.
- šaut Darbinot ieroci, panākt, ka no tā virzās (lode, šāviņš, bulta u. tml.). Tiekot darbinātam, kļūt tādam, no kura virzās (lode, šāviņš, bulta u. tml.) - par ieroci.
- manna Dažu ķērpju sugu augs (zemeslodes sausajos apgabalos).
- Debess ekvators Debess sfēras lielais riņķis, kas ir perpendikulārs debess asij un dala debess sfēru divās puslodēs - ziemeļu un dienvidu puslode.
- lodīte Dem. --> lode [1].
- kalibrs Diametrs (šāviņam, lodei).
- antipods Divu diametrāli pretēju zemeslodes virsmas punktu apdzīvotāji.
- kosmopolīts Dzīvnieks vai augs, kas ir plaši izplatīts uz zemeslodes.
- vidussmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kas sastāv no baltās vielas, kura saista abos virzienos puslodes ar galvas smadzeņu stumbru, smadzenītēm un muguras smadzenēm.
- Bezkāju ķirzaka Glodene.
- Endogēnie procesi Ģeoloģiskie procesi, kas noris zemeslodes iekšienē.
- šaujamierocis Ierocis, kurā šāviņa, lodes mešanai izmanto sprāgstvielu sprādziena enerģiju.
- Uguns šaujamieroči Ieroči, kuros šāviņa, lodes mešanai izmanto sprāgstvielu sprādziena enerģiju. Šaujamieroči.
- satriekt Iešaut (vairākas, daudzas lodes, šāviņus).
- Ūdens mēris Kanādas elodeja.
- Ūdens mēris Kanādas elodeja.
- ģeosfēras Koncentriskas (zemeslodes) sfēras, kam ir dažāds vieliskais sastāvs un blīvums (piemēram, atmosfēra, hidrosfēra, litosfēra).
- diennakts Laika mērvienība - laiks, kurā zemeslode apgriežas ap savu asi, 24 stundu, ilgs laika posms, kas ietver vienu otrai sekojošu dienu un nakti.
- Joslu laiks Laika skaitīšanas sistēma, pēc kuras katrā zemeslodes 15 grādu platā joslā ir savs laiks, kas atšķiras no blakus joslas laika par vienu stundu.
- Joslu laiks Laika skaitīšanas sistēma, pēc kuras katrā zemeslodes 15 grādu platā joslā ir savs laiks, kas atšķiras no blakus joslas laika par vienu stundu.
- mazlēpe Lakstaugu dzimta, kurā ietilpst, piemēram, elodejas, elsi.
- zeme Lejup, pret zemeslodes virsmu vērstā virzienā.
- rikošets Lidojoša priekšmeta (piemēram, lodes, šāviņa) atsišanās pret ko un kustība citā virzienā.
- mērķēklītis Mērķēkļa kustīgā daļa lodes sānnovirzes regulēšanai.
- poga Neliels, parasti ripas vai puslodes formas, priekšmets (ar caurumiņiem vai kājiņu), ko parasti piešuj apģērbam, veidojot tā aizdari vai rotājot to.
- ģeo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar Zemi, zemeslodi, zemeslodes garozu, to pētīšanu.
- šaut Panākt, ka ierocī rodas nepieciešamā enerģija un no tā virzās lode, šāviņš, bulta u. tml. Būt tādam, no kura, tajā rodoties nepieciešamajai enerģijai, virzās lode, bulta u. tml. (par ieroci).
- salūtpatrona Patrona bez lodes (šāviena imitēšanai).
- Debess sfēra Patvaļīga rādiusa hipotētiska lode, uz kuras projicējas debess spīdekļi.
- Debess sfēra Patvaļīga rādiusa hipotētiska lode, uz kuras projicējas zvaigznes.
- josla Plaša, termiski atšķirīga zemeslodes virsmas daļa, kas stiepjas no rietumiem uz austrumiem.
- kosmopolītisks Plaši izplatīts uz zemeslodes (par augiem vai dzīvniekiem).
- lapegle Priežu dzimtas vasarzaļš ziemeļu puslodes vienmājas koks ar ļoti mīkstām viengadīgām skujām, kas rudenī nobirst.
- kupols Puslodei līdzīgs (parasti stikla) veidojums kā nosegšanai.
- Zemes ziemeļu un dienvidu puslodes Puslodes, kas veidojas, nosacīti sadalot zemeslodi divās daļās pa ekvatora līniju.
- Zemes ziemeļu un dienvidu puslodes Puslodes, kas veidojas, nosacīti sadalot zemeslodi divās daļās pa ekvatora līniju.
- Zemes austrumu un rietumu puslodes Puslodes, kas veidojas, nosacīti sadalot zemeslodi divās daļās pa meridiānu, kurš atrodas 20 grādus uz rietumiem un 160 grādus uz austrumiem no Griničas.
- Zemes austrumu un rietumu puslodes Puslodes, kuras veidojas, nosacīti sadalot zemeslodi divās daļās pa meridiānu, kurš atrodas 20 grādus uz rietumiem un 160 grādus uz austrumiem no Griničas.
- mērķēt Regulēt, nostādīt šaujamieroci tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu mērķī. Regulējot, nostādot šaujamieroci šādā veidā, censties panākt, lai lode, šāviņš trāpītu kādā mērķa punktā.
- tēmēt Regulēt, nostādīt šaujamieroci tā, lai šāviena trajektorija ietu caur kādu punktu mērķī. Regulējot, nostādot šaujamieroci šādā veidā, censties panākt, lai lode, šāviņš trāpītu kādā mērķa punktā. Mērķēt (1).
- ģeogrāfisks Saistīts ar kādu zemeslodes vietu, tai raksturīgs.
- ģeofizikāls Saistīts ar zemeslodes fizikālajām īpašībām un fizikālajiem procesiem tajā, šīm īpašībām un procesiem raksturīgs.
- arktisks Saistīts ar zemeslodes ziemeļu polāro apgabalu, tam raksturīgs.
- pasaule Samērā plaša zemeslodes virsas daļa ar visu, kas uz tās atrodas. Apkārtējā vide. Tāla, plaša apkārtne (ārpus savām mājām).
- derivācija Sāniska (lodes, šāviņa) novirzīšanās no šaušanas plaknes (to) griešanās virzienā.
- kaparčūska Sarkanbrūna glodene, arī čūska.
- grūdējs Savienojumā «lodes grūdējs»: sportists, kas specializējies lodes grūšanā.
- grūšana Savienojumā «lodes grūšana»: sporta disciplīna vieglatlētikā - lodes virzīšana uz priekšu ar spēcīgu, strauju kustību.
- marakass Sitamais mūzikas instruments - ar maziem akmeņiem pildītas koka lodes.
- timpāni Sitamo mūzikas instrumentu komplekts, kuriem raksturīga puslodes forma un maināms skaņu augstums. Šī komplekta instrumenti.
- skrofuloze Skrofuloderma.
- Lodes grūšana Sporta disciplīna vieglatlētikā - lodes virzīšana uz priekšu ar spēcīgu, strauju kustību.
- veseris Sporta rīks mešanai tālumā - metāla lode, ko tērauda trose savieno ar metāla rokturi.
- vieglatlētika Sporta veidu grupa, kurā ietilpst skriešana, soļošana, lēkšana, mešana, lodes grūšana.
- Lodes grūdējs Sportists, kas specializējies lodes grūšana.
- dumdumlode Sprāgstoša lode ar iešķeltu apvalku.
- triekt Strauji, spēcīgi iedarbojoties (piemēram, ar darba rīku), panākt, ka (kas) virzās (kur iekšā). Šaujot panākt, ka (lode, šāviņš u. tml.) virzās (kur iekšā).
- trase Svītrveida gaismas parādība, arī gāzu, dūmu josla, ko lidojumā rada kas degošs (parasti lode, šāviņš).
- lodveida Tāds, kam ir lodes [1] (1) forma.
- puslode Tāds, kam ir lodes puses vai lodes aptuvenas puses forma.
- ogveida Tāds, kam ir ogas (parasti lodei līdzīga) forma, veids.
- cauršauts Tāds, kam šāviņš, lode izurbusies cauri.
- pasaule Tāds, kas aptver visu zemeslodi un tās iedzīvotājus vai lielu zemeslodes daļu un tās iedzīvotājus. Saistīts ar visu zemeslodi un tās iedzīvotājiem vai ar lielu zemeslodes daļu un tās iedzīvotājiem.
- polārs Tāds, kas atrodas pie zemeslodes (planētas) ziemeļpola vai dienvidpola. Tāds, kas ir raksturīgs teritorijām ap zemeslodes (planētas) ziemeļpolu vai dienvidpolu.
- cauršauts Tāds, kas radies, šāviņam, lodei izurbjoties cauri.
- pasaule Tāds, kas savu izcilo īpašību dēj ir pazīstams visiem zemeslodes iedzīvotājiem vai lielai to daļai. Tāds, kas atbilst ļoti augstām prasībām, starptautiskām normām.
- starpkontinentāls Tāds, kas var sasniegt jebkuru zemeslodes virsmas punktu (par lidaparātiem, parasti raķetēm).
- pusapaļš Tāds, kura forma ir tuva apļa, lodes formai. Tāds, kam ir pusapļa, puslodes forma.
- diametrs Taisnes nogrieznis, kas savieno divus riņķa līnijas (vai lodes virsmas) punktus un iet caur tās centru.
- rādiuss Taisnes nogrieznis, kas savieno riņķa līnijas vai lodes centru ar kādu riņķa līnijas punktu vai lodes virsmas punktu.
- puslode Tas, kam ir lodes puses vai lodes aptuvenas puses forma.
- kupols Velve ar puslodes virsmu vai puslodei līdzīgu virsmu.
- puslode Viena no divām pusēm, kādās nosacīti pēc noteiktām pazīmēm sadalīta zemeslode (debess ķermenis) un debess sfēra.
- puslode Viena no lodes divām vienādajām daļām. Daļa lodes, parasti aptuvena tās puse.
- Ģeogrāfiski attālas augu formas Vienas dzimtas, arī vienas ģints augi no dažādiem, savstarpēji tāliem zemeslodes rajoniem.
- Ģeogrāfiski attālas augu formas Vienas dzimtas, arī vienas ģints augi no dažādiem, savstarpēji tāliem zemeslodes rajoniem.
- Ģeogrāfiski attālas augu formas Vienas dzimtas, arī vienas ģints augi no dažādiem, savstarpēji tāliem zemeslodes rajoniem.
- Zemes dienvidu puslode Zemes puslode starp ekvatoru un dienvidpolu.
- Zemes ziemeļu puslode Zemes puslode starp ekvatoru un ziemeļpolu.
- pasaule Zemeslode, galvenokārt tās virsa, ar visu, kas uz tās atrodas.
- Zemes lode Zemeslode.
- Zemes lode Zemeslode.
- planēta Zemeslode.
- biosfēra Zemeslodes daļa, kur pastāv dzīvība.
- tehnosfēra Zemeslodes daļa, kurā noris saimnieciskā, parasti ar tehnikas izmantošanu saistītā, darbība, arī zemeslodes daļa, kuru ietekmē šāda darbība.
- Valsts teritorija Zemeslodes daļa, uz ko attiecas attiecīgās valsts suverenitāte.
- barisfēra Zemeslodes kodols.
- kriosfēra Zemeslodes nevienlaidu apvalks atmosfēras, hidrosfēras un litosfēras mijiedarbības zonā, kurām raksturīga ledus klātbūtne vai iespēja tā pastāvēšanai.
- Pasaules okeāns Zemeslodes ūdens platība ārpus sauszemes.
- Pasaules okeāns Zemeslodes ūdens platība ārpus sauszemes.
- okeāns Zemeslodes ūdens platības daļa, kas atrodas ārpus sauszemes un ko ierobežo kontinenti.
- zeme Zemeslodes virsa kā cilvēku dzīves un darbības vieta. Pasaule (3).
- josla Zemeslodes virsmas daļa starp diviem meridiāniem.
- ģeofizika Zinātnes nozare, kas pētī zemeslodes fizikālās īpašības un fizikālos procesus tajā.
lode citās vārdnīcās:
MEV