Paplašinātā meklēšana
Meklējam secināt.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (32):
- gudrot Apcerot, apspriežot censties secināt, rast domu, ideju. Prātot.
- pierādīt Apliecināt. Ļaut secināt.
- apkopot Apvienojot (faktus, materiālus), vispārināt, secināt.
- atklāt Atrast, uziet pētījumu, meklējumu rezultātā (ko jaunu, nezināmu). Konstatēt, secināt, uzzināt (ko jaunu zinātnisku pētījumu rezultātā).
- sacīt Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, gūt kādu informāciju. Arī runāt (4).
- teikt Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, gūt kādu informāciju. Arī runāt (4).
- pasacīt Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, iegūt kādu informāciju.
- pateikt Būt tādam, no kā ir iespējams ko secināt, iegūt kādu informāciju.
- runāt Būt tādam, no kā var ko secināt, gūt kādu informāciju.
- rādīt Būt tādam, no kā var ko secināt, pēc kā var ko pierādīt.
- atrast Domāšanas rezultātā (piemēram, analizējot, izdarot matemātisku darbību u. tml.) noteikt, konstatēt, izsecināt.
- rezumēt Īsi secināt, konstatēt (kā) būtību. Koncentrēti apkopot (būtisko, galveno, nozīmīgāko).
- izlobīt Izsecināt (domu, atziņu), uztvert (kā, rasti teksta, saturu).
- deducēt Izsecināt jaunas zināšanas par kādu atsevišķu lietu vai parādību, izmantojot vispārīgus atzinumus.
- izmanīt Izsecināt vai konstatēt (parasti ar nojautu, pēc netiešām pazīmēm). Nojaust.
- inducēt Izsecināt vispārīgus atzinumus, izmantojot zināšanas par konkrētām lietām vai parādībām.
- noteikt Izsecināt, konstatēt, noskaidrot. Nosacīt (5).
- nosacīt Izsecināt, konstatēt, noskaidrot. Noteikt (5).
- izrietēt Izveidoties, tikt izsecinātam (parasti no kā vispārīga) - piemēram, par domu, ideju.
- izburt Izzināt, izsecināt.
- iegūt Izziņas procesā konstatēt, secināt. Dabūt zināt, saņemt (piemēram, ziņas).
- saskatīt Konstatēt, ievērot, secināt (ko); arī nojaust, noprast.
- liecināt Ļaut ko secināt, būt par pierādījumu.
- no Norāda uz to, kura pazīmes ļauj ko secināt, noteikt. Pēc.
- nolemt Pārdomājot, vērojot izsecināt.
- izsecinājums Paveikta darbība rezultāts --> izsecināt.
- apliecināt Pierādīt, ļaut secināt.
- atvasināt Radīt, izveidot, izsecināt (ko jaunu), balstoties uz kādu pamatkategoriju, lielumu u. tml.
- slēdziens Spriedums, doma, atzinums u. tml., kas ir izsecināts no kādiem faktiem, likumsakarībām, spriedumiem u. tml.
- nospriest Spriežot, apsverot, pārdomājot izsecināt (ko).
- izstrīdēt Strīdoties izsecināt, izlemt.
- liecinājums Tas, kas ļauj ko secināt.
secināt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV