Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aizvilināt
aizvilināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
Vilinot attālināt. imperf. Vilināt prom. Vilinot aizdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
PiemēriAizvilināt bērnu no rotaļām.
Avoti: 1. sējums