brīns
brīns -a, v.; parasti vsk.; pareti
Izbrīns.
PiemēriTēvs paver acis. Viņa skatā ir it kā brīns. Un, pazīstot mani, šis brīns saplūst ar klusu prieku.
- Tēvs paver acis. Viņa skatā ir it kā brīns. Un, pazīstot mani, šis brīns saplūst ar klusu prieku.
- «..- slims!» Ernu pārņēma brīns un izbailes.
- «Izrādās, ka mēs vēl neesam aizmirsuši sapņot ...» viens otra acīs viņi lasīja tādu kā brīna pilnu konstatējumu.
- ..Sejās brīns un jūsma: vai patiesi klāt ir laiks, kas vērsīs pārnovadu Kājām gaisā?
Avoti: 2. sējums