Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sarullēt
sarullēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Satīt (ko) rullī, izveidot rulli (no kāda materiāla).
Piemēri«Saleniek, sarullējiet karti..»
  • «Saleniek, sarullējiet karti..»
  • Plekste izlēja netīro akvareļu ūdeni zemē un sarullēja sausās loksnes.
  • ..kājgalī [slimniekiem] noliek sarullētu segu, pret ko atbalstīt pēdas.
  • pārn. ..uz celiņa kaut kas kustas. Pieliecos - gliemezis... Uz muguras nes ritenī sarullētu mājiņu.
2.Ar veltni padarīt, parasti viscaur, gludu, blīvu.
PiemēriSarullēt augsni.
  • Sarullēt augsni.
  • Vai palagus bēniņos šorīt - vējus - sarullēs veļas rullis!
Avoti: 7-1. sējums