Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
svelmonis
-ņa, v.; parasti vsk.
-ņa, v.; parasti vsk.
-as, s.; parasti vsk.; reti
Svelme.
PiemēriBula dienās saule ripoja virs kāpām kā sarkans ābols. Sirds pagura, tādā svelmonī auļojot.
Avoti: