Paplašinātā meklēšana
Meklējam aizskart.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (48):
- (Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko).
- (Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstiņu (arī pirkstu, retāk roku) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko).
- (Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko).
- (Ne)pielikt (arī (ne)-piedurt) pirkstu (arī pirkstiņu, retāk roku) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko). (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam).
- (Ne)piedurt (arī (ne)pielikt) roku (biežāk pirkstu, arī pirkstiņu) (Ne)aizskart (kādu, ko), arī (ne)paņemt (ko). (Ne)nodarīt ko ļaunu, (ne)kaitēt (kādam). (Ne)darīt ko.
- Aizķert vārīgā (arī sāpīgā) vietā, arī aizķert vārīgu (arī sāpīgu) vietu Aizvainot, aizskart (parasti ar vārdiem).
- Mīt (arī kāpt) uz papēžiem Apvainojoši uzmanīt, uzraudzīt, arī aizskart.
- Mīt (arī kāpt) uz papēžiem Apvainojoši uzmanīt, uzraudzīt, arī aizskart.
- nevalodas Baumas, tenkas, ko izplata ar nolūku aizskart kāda godu, aizvainot kādu.
- apbikstīt Bikstot aizskart, pabīdīt (no visām pusēm).
- Kāpt (arī mīt) uz papēžiem Cieši sekot, pietuvoties. Apvainojoši uzmanīt, uzraudzīt, arī aizskart.
- ievainot Dziļi aizskart, sāpināt (ar savu izturēšanos, rīcību, runu). Būt par cēloni tam, ka (kāds) tiek dziļi aizskarts, sāpināts.
- aizkustināt Ierosināt, aizskart (kādu jautājumu), iesākt (pārrunas par ko).
- apvainot Izraisīt apbēdinājumu, sarūgtinājumu, dusmas u. tml. Nodarīt pāri, stipri aizskart, pazemot, izturēties nievājoši.
- zāģēt Izsakot pārmetumus, neapmierinātību u. tml., aizskart (kādu).
- neslava Morāls nosodījums, nopēlums parasti ar nolūku (kādu) pazemot, aizskart (kāda) godu.
- Likt mierā (arī mieru) Neaizskart, neapvainot.
- Likt mierā (arī mieru) Neaizskart, neapvainot.
- Likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nedarīt nekā (ar kādu priekšmetu, ierīci u. tml.).
- Likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nedarīt nekā (ar kādu priekšmetu, ierīci u. tml.).
- Likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nepieskarties, nedarīt pāri (kādam) fiziski (par cilvēkiem). Neuzbrukt (kādam) - par dzīvniekiem.
- Likt mierā (arī mieru) Neaizskart, nepieskarties, nedarīt pāri (kādam) fiziski (par cilvēkiem). Neuzbrukt (kādam) - par dzīvniekiem.
- ķerstīties Nepieklājīgi, piedauzīgi aizskart ar šokam (parasti sievieti).
- Laist (kādu) mierā Netraucēt, neaizskart (kādu). Neiesaistīt darbībā, pasākumā.
- Laist (kādu) mierā Netraucēt, neaizskart (kādu). Neiesaistīt darbībā, pasākumā.
- neaizskarams Nol. divd. --> aizskart.
- šokēt Panākt (piemēram, ar savu izturēšanos, rīcību, runu), būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst neērtā situācijā, jūtas aizvainots, aizskarts. Izraisīt (kāda) nepatiku, nepatīkami pārsteigt, aizskart (kādu).
- patmīlība Pārspīlēta pašcieņa, arī viegla aizvainojamība, kad tiek aizskartas personīgās intereses, apšaubīts pašvērtējums. Arī egoisms.
- aizskārums Rezultāts --> aizskart (2).
- Likt novārtā Rīkoties, izturēties tā, ka tiek aizskarts (kāda) gods, ka tiek celta neslava (kādam), tiek (kāds) pazemots.
- Likt novārtā Rīkoties, izturēties tā, ka tiek aizskarts (kāda) gods, ka tiek celta neslava (kādam), tiek (kāds) pazemots.
- Bradāt (arī mīdīt, mīt) kājām Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas).
- Mīdīt (arī mīt, bradāt) kājām Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas). Neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- Mīdīt (arī mīt, bradāt) kājām Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas). Neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- Mīt (arī mīdīt, bradāt) kājām Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas). Neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- Sabradāt (arī samīdīt, samīt) kājām Rupji, varmācīgi izpostīt, iznīcināt. Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas). Neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- Samīdīt (arī samīt, sabradāt) kājām Rupji, varmācīgi izpostīt, iznīcināt. Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas). Neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- Samīt (arī samīdīt, sabradāt) kājām Rupji, varmācīgi izpostīt. Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas). Neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
- Uzkāpt (arī uzmīt) uz varžacīm Sāpīgi aizskart, apvainot (kādu). Pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
- Uzmīt (arī uzkāpt) uz varžacīm Sāpīgi aizskart, apvainot (kādu). Pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
- (Uz)mīt (arī (uz)kāpt) uz varžacīm Sāpīgi aizskart, apvainot (kādu). Pateikt nepatīkamu patiesību (kādam).
- aizsniegt Sniedzoties aizskart (ar roku vai kādu priekšmetu). Sasniegt.
- sasniegt Sniedzoties aizskart, arī satvert ar roku.
- iekost Tīšām (ar savu izturēšanos, rīcību, runu) sāpināt, aizskart.
- knakstīties Uzmācīgi aizskart kādu ar rokām.
- Lamu vārds Vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu.
- Lamu vārds Vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu.
- lamuvārds Vārds, ko lieto tā, lai apvainotu kādu, aizskartu kāda godu, pašcieņu. Lamu vārds.
aizskart citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV