Paplašinātā meklēšana
Meklējam rāja.
Atrasts vārdos (4):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (69):
- Asaru ezers Acs mediālais kaktiņš, kur sakrājas asaru šķidrums.
- Asaru ezers Acs mediālais kaktiņš, kur sakrājas asaru šķidrums.
- maisiņš Apvalks, kas aptver atsevišķus orgānus vai to daļas. Neliels audu paplašinājums, kurā uzkrājas šķidrums.
- nolaist Atbrīvojot (kā) uzvilkto, uzlocīto u. tml. malu, galu, panākt, ka (tas) noslīd lejā un nokarājas nobīdīt uz leju (ko paceltu) tā, ka (tas) aizsedz ko, ir priekšā kam.
- nobiras Atlauztu iežu gabalu kopums, kas, smaguma spēka iedarbībā nobirstot, sakrājas kalna nogāzē, pakājē, iežu atsegumu lejasdaļā.
- atkārt Atliekt tā, ka atkarājas.
- atkārties Atliekties, būt atliektam tā, ka atkarājas.
- endosperma Audi (augu sēklās), kuros uzkrājas barības vielas.
- sukulents Augs, kuram ir biezas, sulīgas lapas, stumbrs un kurā uzkrājas ūdens.
- uzkrājējaudi Augu pamataudi, kuros uzkrājas rezerves barības vielas.
- Nākt pāri Būt novietotam tā, ka (kas) atrodas, karājas u. tml. pāri (kam citam).
- pigmentēt Būt par cēloni tam, ka (šūnās, audos) veidojas, uzkrājas pigmenti (1).
- glikogēns Ciete, kas kā ogļhidrātu rezerve uzkrājas organismā.
- konduktors Detaļa (elektrostatiskajā mašīnā), kurā uzkrājas elektrības lādiņi.
- pūslis Dobs, muskuļots maisveida orgāns (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kur parasti uzkrājas kāds šķidrums.
- pūžņi Duļķaini, dzeltenīgi zaļi izdalījumi, kas iekaisuma rezultātā uzkrājas acs dobumā.
- pūžņi Dzeltenīgi zaļš, duļķains, biezs, smakojošs šķidrums, kas uzkrājas organisma audos vai dobumos baktēriju izraisīta iekaisuma rezultātā. Strutas.
- žultspūslis Iekšējais orgāns (cilvēkiem un dzīvniekiem), kurā uzkrājas žults.
- taukķermenis Irdenu audu kopums (kukaiņiem, abiniekiem, rāpuļiem), kur uzkrājas tauki, arī citas rezerves barības vielas.
- Izkārt mēli Izbāzt mēli ārā no mutes tā, ka tā nokarājas (parasti par suņiem).
- izkārt Izvirzīt ārā (no kurienes) un ļaut karāties, panākt, ka karājas.
- nolaist Kļūt tādam, kam (parasti lapas, ziedi) zaudē stingrumu un noliecas, nokarājas (par augiem).
- piesūkties Kļūt tādam, kurā uzkrājas smarža (piemēram, par apģērbu).
- pludmale Krasta sastāvdaļa, kas veidojas viļņu uzkrituma, straumju iedarbībā un kur uzkrājas, piemēram, smilts, grants, oļi.
- kārties Ķerties (pie kā) klāt tā, ka paliek karājamies.
- nasta Liels (kā) daudzums, kas atrodas (kam) virsū, karājas (pie kā).
- karināt Likt, virzīt (piemēram, roku, kāju) tā, lai (tā) karājas (parasti pāri kam, ārā no kā).
- Asaru maisiņš Maisiņš, kurā sakrājas acs dziedzeru izdalītais šķidrums.
- miegs Nervu sistēmas diennakts ritma izraisīts organisma stāvoklis, kurā intensīvi atjaunojas un uzkrājas audu enerģētiskās un funkcionālās rezerves un kuram raksturīgi kavēšanas procesi plašos galvas smadzeņu garozas apvidos.
- pakārt Novietot (priekšmetu) tā, ka (tas) karājas.
- uzkārt Novietot (priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur) tā, ka (tas) karājas. Pakārt (1).
- kārt Novietot tā, lai karājas.
- urēmija Organisma pašsaindēšanās ar slāpekļa maiņas produktiem, kas uzkrājas asinīs vēlīnā nieru mazspējas stadijā.
- urīnpūslis Orgāns, kurā pirms izdalīšanās no organisma uzkrājas urīns.
- nokārt Pakārt tā, ka nokarājas.
- palot Palu laikā pārplūst (par ūdenstilpi). Strauji plūst, arī uzkrāties (kur) - par, parasti palu, ūdeņiem. Būt tādam, kur, parasti palu laikā, plūst, uzkrājas daudz ūdens (par vietu, teritoriju).
- uzkrājējaudi Pamataudi, kuros uzkrājas rezerves barības vielas.
- gruntsūdens Pazemes ūdens, kas uzkrājas virs pirmā ūdensnecaurlaidīgā grunts slāņa.
- piekārt Piestiprināt (priekšmetu pie kā, kam klāt) tā, ka (tas) karājas.
- iekārt Piestiprināt horizontāli (priekšmetu pie troses, auklas u. tml.) divās vai vairākās vietās tā, ka nokarājas.
- radiotoksīns Radioaktīvs savienojums, kas uzkrājas augos un dzīvniekos un ir tiem kaitīgs.
- Piens sadeg Saka, ja piena dziedzerī uzkrājas neizslaukts, nenozīsts piens un rodas piena dziedzera iekaisums.
- virsmaktīvs Savienojumā «virsmaktīvās vielas»: vielas, kas monomolekulārā slāņa veidā uzkrājas divu fāžu robežvirsmā un samazina tās brīvo enerģiju (virsmas spriegumu).
- pakārt Savienojumā ar «kaklā»: novietot (ko) ap kaklu tā, ka (tas) karājas.
- uzkārt Savienojumā ar «kaklā»: novietot (ko) ap kaklu tā, ka (tas) karājas.
- vulkāns Seno romiešu ugunsdieva Vulkāna vārdā nosaukts veidojums, kas sastāv no magmas avota, pazemes ejas un šīs ejas virszemes atveres, ap kuru uzkrājas izvirdumu produkti, veidojot zemes virsas pacēlumu - konusu.
- tvertne Specifiska šūna, šādu šūnu grupa, starpšūnu telpa (auga) audos, kur uzkrājas vielmaiņas gala produkti.
- sagāzt Spēcīgi līstot, sniegot u. tml., būt par cēloni tam, ka kur sakrājas lielāks (nokrišņu) daudzums.
- nošļukt Šļūkot uz leju, novietoties zemāk vai zemu (kur, uz kā u. tml.) tā, ka nokarājas (par ko uzvilktu, uzkārtu u. tml.).
- nokaru Tā, ka nokarājas.
- pārkaru Tā, ka pārkarājas.
- atkarens Tāds, kas ir atvirzīts vai atliecies nost (no kā) un atkarājas.
- sukulents Tāds, kuram ir sulīgas lapas, stumbrs un kurā uzkrājas ūdens (par augiem).
- pārpalikums Tas, kas (piemēram, organismā) netiek pilnībā izmantots, uzkrājas vairāk par normu.
- kareklis Tas, kas ir piekārts, pakārts (kur) un nokarājas.
- izkārties Tikt izvirzītam tālu ārā (no kurienes) - parasti par galvu. Tikt izvirzītam ārā (no kurienes) tā, ka nokarājas (parasti par roku, kāju, mēli).
- pārkārties Tikt novietotam pāri (kam), pār (ko) tā, ka nokarājas (par ķermeņa daļu); nokārties pāri (kam), pār (ko).
- kārties Tikt virzītam (ārā no kurienes, kur iekšā u. tml.) - parasti par galvu. Tikt virzītam (ārā no kurienes, kur iekšā u. tml.) tā, ka karājas (parasti par roku, kāju, mēli).
- sīpols Vasas pārveidne - īsvasa ar stipri sarukušu stumbru un sulīgām zvīņlapām, kurās uzkrājas barības vielas.
- saknenis Vasas pārveidne, kura parasti atrodas augsnē un ārēji ir līdzīga saknei, bet pēc uzbūves - vasai un kurā uzkrājas barības vielu rezerves.
- āmis Velkamā zvejas tīkla maisveida daļa, kurā sakrājas zivis.
- sekrēts Viela, kas rodas organisma vielmaiņas procesos un uzkrājas tajā vai izdalās uz tā virsmas.
- nosēdumi Viela, vielu kopums, kas izdalās no gaisa un sakrājas, parasti slāņveidīgi (kur, uz kā u. tml.).
- rezervuārs Vieta, kur (kas) sakrājas, koncentrējas lielā daudzumā.
- kloāka Vieta, kur sakrājas daudz atkritumu, netīrumu.
- depo Vieta, orgāns (organismā), kurā uzkrājas, piemēram, kādas vielas.
- falle Virve, tauva, ar kuru uz kuģa paceļ buras, rājas (arī karogus, signālus u. tml.).
- pakariņš Ziedkopa, kas nokarājas, arī atsevišķs zieds tajā.
- pakars Ziedkopa, kas nokarājas, arī atsevišķs zieds tajā. Pakariņš (2).
rāja citās vārdnīcās:
MLVV