Paplašinātā meklēšana
Meklējam tradīcija.
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (45):
- uzkrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski iegūt (daudzas zināšanas, atziņas), apgūt (piemēram, tradīcijas).
- kopt Attīstīt, veidot tālāk (piemēram, tradīcijas, pieredzi).
- pēctecis Cilvēks, kas darbojas (kādā nozarē) pēc kāda cita. Cilvēks, kas turpina kādu darbu, tradīcijas.
- priekšgājējs Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita. Cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina; priekštecis (2).
- priekštecis Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita. Cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina.
- skolnieks Cilvēks, kas mācās, padziļina zināšanas kāda izcila speciālista vadībā (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē). Cilvēks, kas turpina kāda izcila speciālista darbu, tradīcijas.
- tiesa Darbību kopums, kuras patvaļīgi vai pēc tradīcijas veic kāda persona vai personu grupa, lai, piemēram, kādu sodītu.
- turēties Ievērot (piemēram, noteiktus principus, tradīcijas) savā darbībā, rīcībā.
- pieņemt Ieviest, iedibināt (pēc paraduma, tradīcijas).
- iedibināt Izveidot un ieviest, nostiprināt (piemēram, tradīcijas, stāvokli).
- nodibināt Izveidot, radīt (mākslas darba veidu, tradīcijas mākslā).
- reveranss Ķermeņa kustība, ko nosaka tradīcija (piemēram, paklanīšanās līdz ar kāju saliekšanu vairāk vai mazāk dziļā pietupienā) un kas pauž sveicienu, pateicību, apliecina cieņu.
- formalitāte Likuma vai tradīcijas noteiktās kārtības ārējā forma.
- akadēmisks Mākslā - tāds, kas stingri ievēro tradīcijas, tāds, kas ir saistīts ar tām.
- iesakņot Nostiprināt (uzskatus, jūtas, tradīcijas u. tml.).
- sargāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, gods, attiecības starp cilvēkiem, tradīcijas) saglabājas.
- turpināt Panākt, ka (kas, piemēram, tradīcijas, kāda cilvēka paveiktais) neizbeidzas, eksistē arī turpmāk, attīstās.
- nodot Panākt, ka pārņem, apgūst (piemēram, zināšanas, tradīcijas).
- tikums Paradums, arī tradīcija.
- kārtība Paraža, paradums, tradīcija.
- mantot Pārņemt no priekštečiem (tradīcijas, ideālus, paražas).
- pārņemt Pieņemt, apgūt no citiem (piemēram, paradumus, tradīcijas, uzskatus).
- vecticība Reliģisku novirzienu grupa, kas radās krievu pareizticības šķelšanās rezultātā (17. gadsimtā) un kas tiecās saglabāt pareizticīgo baznīcas senās tradīcijas un nepieņēma patriarha Nikona reformas.
- Kārtot formalitātes Rīkoties saskaņā ar likuma vai tradīcijas noteikto kārtības ārējo formu.
- Nokārtot formalitātes Rīkoties un pabeigt rīkoties saskaņā ar likuma vai tradīcijas noteikto kārtības ārējo formu.
- Mājas dvēsele Saka par ģimenes locekli, kas nosaka, būtiski ietekmē ģimenes, mājas kārtību, noskaņu, tradīcijas.
- Mājas dvēsele Saka par ģimenes locekli, kas nosaka, būtiski ietekmē ģimenes, mājas kārtību, noskaņu, tradīcijas.
- garums Samērā liels valodas tradīcijas nosacītais (parasti valodas skaņu) izrunas ilgums. Valodas skaņa, kurai ir šāds izrunas ilgums.
- īsums Samērā neliels valodas tradīcijas nosacītais (parasti valodas skaņu) izrunas ilgums. Valodas skaņa, kurai ir šāds izrunas ilgums.
- Mīt (kāda) pēdās Sekot (kāda) paraugam, turpināt (kāda) iedibinātās tradīcijas.
- Iet (kāda) pēdās Sekot (kāda) paraugam, turpināt (kāda) tradīcijas.
- Nākt (kāda) pēdās Sekot (kāda) paraugam. Turpināt (kāda) tradīcijas.
- Iet (arī nākt, retāk staigāt, soļot) (kāda) pēdās Sekot (kāda) paraugam. Turpināt (kāda) tradīcijas.
- Mīt (kāda) pēdās Sekot (kāda) paraugam. Turpināt (kāda) tradīcijas.
- Soļot (arī staigāt, biežāk iet, nākt) (kāda) pēdās Sekot (kāda) paraugam. Turpināt (kāda) tradīcijas.
- Staigāt (arī soļot, biežāk iet, nākt) (kāda) pēdās Sekot (kāda) paraugam. Turpināt (kāda) tradīcijas.
- (Aiz)iet kāda pēdās Sekot kāda paraugam, turpināt kāda tradīcijas.
- skaņa Skaņu valodas vismazākā akustiski artikulārā vienība ar valodas tradīcijas noteiktām fizikālajām īpašībām.
- līgo Tāds, kad pēc tradīcijas dzied dziesmas ar šādu refrēnu (parasti par laiku, laikposmu).
- garš Tāds, kam ir samērā ilgs valodas tradīcijas nosacītais izrunas laiks, (parasti par valodas skaņām).
- īss Tāds, kam ir samērā neliels valodas tradīcijas nosacītais izrunas laiks (parasti par valodas skaņām).
- obligāts Tāds, ko nevar brīvi izvēlēties, ko saista noteikums, tradīcija, norādījums, rīkojums.
- iepelēt Tāds, kurā nav spraiguma, rosmes (parasti par parādībām sabiedrībā). Tāds, kurā izpaužas aizspriedumi, nevēlamas tradīcijas (parasti par uzskatiem).
- ieradums Tas, kas ir ierasts (tautai, sabiedrībai). Ieraša, tradīcija.
- paradums Tas, kas ir ierasts (tautai, sabiedrībai). Ieraža, tradīcija.
tradīcija citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV