Paplašinātā meklēšana
Meklējam vasa.
Atrasts vārdos (52):
- vasa:1
- vasara:1
- īsvasa:1
- vasalis:1
- vasarot:1
- garvasa:1
- pievasa:1
- sānvasa:1
- šovasar:1
- tovasar:1
- vasarāji:1
- vasarīgs:1
- atvasara:1
- pavasara:1
- viņvasar:1
- vasarnīca:1
- vasarzaļš:1
- pavasalis:1
- pavasaris:1
- pērnvasar:1
- šopavasar:1
- topavasar:1
- vienvasar:1
- vasarnieks:1
- atvasarīgs:1
- nākamvasar:1
- nākošvasar:1
- pavasarīgs:1
- šāpavasara:1
- šāsvasaras:1
- šīpavasara:1
- šīsvasaras:1
- viņpavasar:1
- vasaļvalsts:1
- vasaraudzis:1
- vasarsvētki:1
- pērnpavasar:1
- pērnvasaras:1
- vienvasaras:1
- vasarasdarbs:1
- vasarraibumi:1
- nākampavasar:1
- nākošpavasar:1
- pērnpavasara:1
- vasaļatkarība:1
- vasarassvētki:1
- pagājušovasar:1
- pirmspavasaris:1
- vasarraibumains:1
- pagājušopavasar:1
- priekšpavasaris:1
- priekšpavasarīgs:1
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (172):
- sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas augs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari.
- puspapuve Ar agri novācamām lauksaimniecības kultūrām apsēts tīrums, ko tūlīt pēc ražas novākšanas dziļi uzar, kultivē un izmanto vasarāju, retāk ziemāju sējai nākamā gada pavasarī.
- ērkšķis Asa lapas pielape vai vasas pārveidne.
- atdzimt Atjaunoties (par dabu pavasarī).
- šķīdonis Atkusnis (parasti pavasarī), kad strauji kūst sniegs, atlaižas zeme. Arī slapjdraņķis (rudenī, ziemā).
- stolons Auga pazemes vasa, kas stiepjas no mātesauga un kam galā veidojas jauna auga aizmetnis.
- stīga Auga vasa ar gariem gulošiem, ložņājošiem vai kāpelējošiem posmiem.
- stumbrs Auga vasas (parasti cilindriska) daļa, kas balsta tā virszemes orgānus.
- pumpurs Auga vasas vai zieda aizmetnis.
- Vasas augi Augi, kam ir vasas un saknes.
- dzīt Augot veidot (asnus, stiebrus, vasas).
- ērkšķis Augs, kam ir asas lapu pielapes vai vasas pārveidnes.
- sizerēns Augstākais feodālis, seniors (Rietumeiropā) attiecībā pret vasaļiem. Lēņa kungs.
- Vasas pārveidnes Augstāko augu orgāni, kas ārējo apstākļu un veicamās papildfunkcijas ietekmē izveidojušies no vasas un krasi atšķiras no tās.
- ziedkopa Augšējā, parasti zarota, vasa, uz kuras attīstās ziedi.
- sapindi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki un krūmi, retumis liānas un lakstaugi, kuriem raksturīgas plūksnaini un trīsstaraini saliktas lapas, nelieli ziedi skarās vai ķekaros.
- riekstkoks Augu dzimta, kurā ietilpst vasarzaļi koki, retāk krūmi ar lielām aromātiskām lapām, nelieliem ziediem spurdzēs, augli - kauleni.
- zirgkastaņa Augu dzimta, pie kuras pieder mūžzaļi un vasarzaļi koki, retāk krūmi ar pretēji sakārtotām staraini saliktām lapām un ziediem skarveida ziedkopās.
- magnolija Augu dzimta, pie kuras pieder mūžzaļi vai vasarzaļi koki un krūmi (ziemeļu puslodes subtropu joslā).
- ozols Augu dzimta, pie kuras pieder vasarzaļi vai mūžzaļi vienmājas koki, retāk krūmi ar viendzimuma ziediem.
- okroška Aukstā zupa, ko gatavo no maizes kvasa, gaļas, olām, krējuma un citām piedevām.
- pirtnieks Bezzemnieki, kas dzīvoja saimnieka pirtī un atstrādāja saimniekam vasarā noteiktu dienu skaitu (Latvijas laukos feodālismā un kapitālisma sākumperiodā).
- Sezonas saime Bišu saime, ko izveido no vairākām saimēm pavasarī, vasarā, bet rudenī likvidē.
- Sezonas saime Bišu saime, ko izveido no vairākām saimēm pavasarī, vasarā, bet rudenī likvidē.
- neceļš Braukšanai, iešanai nepiemērots ceļš (piemēram, pavasara šķīdonī, rudens lietavās).
- stirna Briežu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām un dzeltenīgi rūsganu (vasarā) vai brūnganpelēku (ziemā) apmatojumu.
- zilene Brūkleņu dzimtas vasarzaļš puskrūms ar zilām ovālām ogām, kuras klāj apsarmojums.
- vasarot Būt, pastāvēt vasarai. Kļūt, būt vasarīgam.
- zaļumnieks Cilvēks, kas izbraucis atpūsties brīvā dabā, zaļumos (4). Arī vasarnieks (1).
- vasarnieks Cilvēks, kas pavada vasaru, dzīvo vasarā ārpus pilsētas (vasarnīcā, lauku mālā, kūrortā u. tml.).
- Divgadīgās ziemcietes Dārza puķes, kas pirmajā vasarā attīsta tikai lapu rozeti, ziemu pārziemo laukā un zied otrajā gadā.
- mežvītenis Daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs gundegu dzimtas vīteņaugs ar violetiem, baltiem, dzelteniem ziediem un lielām apziedņa lapām.
- mežvīns Daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīnkoku dzimtas vīteņaugs.
- ūdenszieds Daudzgadīgs, brīvi peldošs vai ūdenī iegrimis ūdensaugs, kam vasa reducējusies par plātnīti, tā ka stumbrs un lapas vairs nav skaidri nošķirami.
- Ziemas (arī vasaras) miegs Dažu dzīvnieku pilnīgs miera stāvoklis ziemā (vasarā).
- skumpija Dekoratīvs vasarzaļš koks vai krūms ar vienkāršām, eliptiskām vai olveida lapām, nelieliem, zaļgandzelteniem ziediem skarās.
- zīdkoks Divdīgļlapju klases dzimta, kurā ietilpst vasarzaļi koki ar vienkāršām lapām, viendzimuma ziediem un sulīgiem augļiem.
- ūdensžurka Drukns, brūns grauzēju kārtas dzīvnieks, kas vasarā dzīvo ūdenstilpju krastos, bet rudenī, ziemā - tīrumos, dārzos.
- rotāt Dziedāt pavasara dziesmas ar refrēnu «rotā».
- vasarnieks Dzīvnieks, kas tikai vasaru pavada kādā vietā.
- Lēņa grāmata Feodālisma laika dokuments, ar kuru apstiprināja vasaļa tiesības uz viņa valdījumā nodoto īpašumu.
- brīvzemnieks Feodālisma laika zemnieks Latvijā, kuram nebija jāpilda klaušas, bet kurš parasti par atkarības zīmi deva nelielas naudas nodevas. Arī latviešu tautības vasalis.
- pavasaris Gadalaiks, klimatiska sezona (starp ziemu un vasaru), kam raksturīga gaisa temperatūras paaugstināšanās un kas ziemeļu puslodē astronomiski ilgst no 21. marta līdz 21. jūnijam.
- limāns Garš, sekls līcis, kas izveidojies, jūrai pārplūdinot upes grīvu. Neliels, vasarā izsīkstošs ezers.
- villa Grezna vasarnīca, māja, parasti ārpus pilsētas.
- ziemziede Gundegu dzimtas daudzgadīgs, pavasarī agri ziedošs augs.
- klematiss Gundegu dzimtas vasarzaļš, dekoratīvs, koksnains vīteņaugs, arī ilggadīgs lakstaugs.
- bumbulis Ieapaļš, sulīgi piebriedis vasas veidojums zemē - auga barības vielu krātuve.
- Pionieru nometne Iestāde, kas skolēnu vasaras un ziemas brīvdienās organizē pionieru un skolēnu atpūtu.
- Pionieru nometne Iestāde, kas skolēnu vasaras un ziemas brīvdienās organizē pionieru un skolēnu atpūtu.
- vasarnīca Individuāla māja (parasti ārpus pilsētas), kas paredzēta apdzīvošanai siltā gadalaikā, parasti vasarā.
- cīruļputenis Īslaicīgs sniegputenis, parasti vēlā pavasarī.
- ūdenszars Jauna vasa, kas rodas uz dažu augu veca, bezzaraina stumbra, galvenā zara un vēlāk kļūst par spēcīgu zaru, pazeminot stumbra kvalitāti.
- tovasar Kādā no pagājušajām vasarām.
- topavasar Kādā no pagājušajiem pavasariem.
- pavasalis Kādam citam vasalim pakļauts vasalis.
- puskalps Kalps, kas salīgts darbā pie saimnieka tikai uz vasaru.
- čiekuraugi Koki vai krūmi ar mūžzaļām vai vasarzaļām skujām un ar čiekuriem vai čiekurogām.
- piecdesmitnieki Kristiešu sekta - vasarsvētku draudze. Šīs sektas locekļi.
- vasarsvētki Kristietībā - reliģiski svētki (Svētā Gara izliešanas svētki) piecdesmitajā dienā pēc Lieldienām, parasti vasaras sākumā.
- Pasējas kultūra Kultūra, kas ir pasēta zem virsauga un dod ražu sējas gadā vai otrajā gadā pēc sējas (piemēram, daudzgadīgas zāles, zirņi ziemājiem, rapši agrīnu šķirņu vasaras labībām).
- Kuršu ķoniņš Kuršu dižciltīgais Livonijas ordeņa vasalis Kuldīgas apkaimē.
- Vasaras saulgrieži Laika moments, kad Saule atrodas ekliptikas galējā ziemeļu punktā, t. i., 90° attālumā no pavasara punkta.
- Mežu un dārzu dienas Laika posms (parasti mēnesis) pavasarī, kad organizēti apkopj un stāda mežus un dārzus.
- Putnu dienas Laika posms pavasarī (pirms gājputnu atlidošanas), kad plaši veic pasākumus putnu faunas saudzēšanai un bagātināšanai.
- Tropiskais gads Laika sprīdis starp divām sekojošām Saules centra pāriešanām pavasara punktam (aptuveni 365, 24 diennaktis).
- Tropiskais gads Laika sprīdis starp divām sekojošām Saules centra pāriešanām pavasara punktam (aptuveni 365,24 diennaktis).
- Mežu (arī mežu un dārzu) dienas Laikposms (parasti mēnesis) pavasarī, kad organizēti apkopj un stāda mežus un dārzus.
- Trešais semestris Laikposms (vasaras brīvlaikā), kurā studenti un skolēni organizēti strādā ārpus mācību iestādes sistēmas.
- Putnu dienas Laikposms pavasarī (pirms gājputnu atlidošanas), kad plaši veic pasākumus putnu faunas saudzēšanai un bagātināšanai.
- priekšpavasaris Laikposms pirms pavasara. Pirmspavasaris.
- pirmspavasaris Laikposms pirms pavasara. Priekšpavasaris.
- Neceļa laiks Laikposms, kad ceļi ir grūti izbraucami (piemēram, pavasara šķīdonī).
- Pavasara rotāšanas dziesmas Latviešu tautas pavasara dziesmas ar refrēnu «rotā» (galvenokārt Augškurzemē un Latgalē).
- Muižu redukcija Lēņa muižu plaši izvērsta pārņemšana no vasaļiem atpakaļ feodālā senjora (valdnieka) rīcībā.
- spireja Līdz 2 metriem augsts vasarzaļš rožu dzimtas krūms ar vienkāršām, pamīšām lapām, baltiem, sārtiem vai sarkaniem ziediem vairogveida, čemurveida vai skarveida ziedkopās.
- magnolija Mūžzaļš vai vasarzaļš koks vai krūms ar spirāliski sakārtotām, vienkāršām, veselām, retāk daivainām lapām, lieliem, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem.
- nākampavasar Nākamajā pavasarī.
- nākamvasar Nākamajā vasarā.
- nākošpavasar Nākošajā pavasarī. Nākampavasar.
- nākošvasar Nākošajā vasarā. Nākamvasar.
- licija Nakteņu dzimtas vasarzaļš, dzeloņains dekoratīvs krūms ar sīkiem ziediem.
- papuve Neapsēta aramzemes platība, ko veģetācijas periodā apstrādā un kopj, lai sagatavotu to ziemāju vai vasarāju sējai.
- tērce Neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim. Mitra, staigna ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdienos) tek šāda ūdenstece.
- pistācija Neliels mūžzaļš vai vasarzaļš divmāju koks vai krūms, kas satur eļļu un sveķus un kam ir sīki skarveida ziedi un augļi kauleņi.
- sermulis Neliels sermuļu dzimtas dzīvnieks ar vasarā mugurpusē brūnu, vēderpusē baltu, ziemā pilnīgi baltu, vienīgi astes galā tumšu apmatojumu.
- Ziemas dambji Nepārplūstoši dambji palieņu un citu applūstošu vietu norobežošanai un aizsargāšanai pret pavasara palu ūdeņiem.
- Likties ziemas (arī vasaras) guļā (arī uz ziemas (arī vasaras) guļu) Novietoties ziemas (vasaras) guļai (par dažiem dzīvniekiem).
- kastaņa Ozolu dzimtas vasar zaļš koks ar garām, smailām dzeloņaini zobainām lapām un brūniem ēdamiem augļiem, ko aptver adatains apvalks. Ēdamā kastaņa.
- krūklis Pabērzu dzimtas krūms ar plati eliptiskām lapām un vasarā sarkanām, rudenī spoži melnām ogām.
- pērnpavasar Pagājušā gada pavasarī.
- pērnvasar Pagājušā gada vasarā.
- pagājušopavasar Pagājušajā pavasarī.
- viņpavasar Pagājušajā pavasarī. Arī topavasar.
- pagājušovasar Pagājušajā vasarā.
- viņvasar Pagājušajā vasarā. Arī tovasar.
- ķoniņš Parasti savienojumā «kuršu ķoniņš»: kuršu dižciltīgais Livonijas ordeņa vasalis Kuldīgas apkaimē.
- redukcija Parasti savienojumā «muižu redukcija»: lēņa muižu plaši izvērsta pārņemšana no vasaļiem atpakaļ feodālā senjora (valdnieka) rīcībā.
- rumulēšanās Paraža, pēc kuras, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās, aplaista cits citu ar ūdeni.
- šopavasar Pašreizējā pavasarī, pašreizējā gada pavasarī.
- šovasar Pašreizējā vasarā, pašreizējā gada vasarā.
- vasarot Pavadīt vasaru (kur).
- rūgt Pavasara atkusnī kļūt mīkstam, čauganam (parasti par zemi).
- rotā Pavasara dziesmu refrēns.
- pavasara Pavasaris.
- ziedonis Pavasaris.
- rumulēt Pēc paražas aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās.
- polārlapsa Plēsēju kārtas suņu dzimtas vidēja lieluma dzīvnieks (parasti arktiskajā apgabalā) ar smailu purnu, garu, kuplu asti un pelēcīgu (vasarā) vai ballu (ziemā) apmatojumu.
- Baltās naktis Polārās vasaras naktis, kad neiestājas tumsa.
- Baltās naktis Polārās vasaras naktis, kad neiestājas tumsa.
- lapegle Priežu dzimtas vasarzaļš ziemeļu puslodes vienmājas koks ar ļoti mīkstām viengadīgām skujām, kas rudenī nobirst.
- segliņš Puskrūms vai krūms ar vasarzaļām vai ziemzaļām, parasti pretējām, lapām un sīkiem, četrdaļīgiem vai piecdalīgiem ziediem.
- gājputni Putni, kas rudeņos ceļo no ligzdošanas vietām uz pārziemošanas vietām siltās zemēs, bet pavasaros atgriežas atpakaļ.
- atvasarīgs Raksturīgs atvasarai, saistīts ar to.
- Dabas atmoda Relatīvā miera stāvokļa izbeigšanās dabā pavasarī.
- vilkābele Rožu dzimtas vasarzaļš dekoratīvs krūms vai vidēji liels koks, parasti ar ērkšķainiem zariem, baltiem vai rožainiem ziediem un nelieliem, miltainiem sarkaniem, melniem, retāk dzelteniem augļiem, kam ir ļoti cieti kauliņi.
- parudens Rudens sākuma posms. Arī alvasara.
- korķkoks Rūtu dzimtas vasarzaļš divmāju krāšņumkoks ar biezu korķa slāni uz stumbra un zariem.
- palīgsaime Saimju kopums, ko izveido no saimes pavasarī, vasarā. Sezonas saime.
- šāpavasara Saistīts ar pašreizējo pavasari, pašreizējā gada pavasari, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā pavasarī, pašreizējā gada pavasarī.
- šīpavasara Saistīts ar pašreizējo pavasari, pašreizējā gada pavasari, tam raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā pavasarī, pašreizējā gada pavasarī. Šāpavasara.
- šāsvasaras Saistīts ar pašreizējo vasām, pašreizējā gada vasaru, tai raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā vasarā, pašreizējā gada vasarā.
- šīsvasaras Saistīts ar pašreizējo vasaru, pašreizējā gada vasaru, tai raksturīgs. Tāds, kas pastāv, noris pašreizējā vasarā, pašreizējā gada vasarā. Šāsvasaras.
- pavasarīgs Saistīts ar pavasari, tam raksturīgs
- vasarīgs Saistīts ar vasaru, tai raksturīgs.
- Saule ar zobiem Saka par saulainu, bet aukstu laiku (parasti agrā pavasarī).
- Saule ar zobiem Saka par saulainu, bet aukstu laiku (parasti agrā pavasarī).
- Ledus iziet Saka, kad pavasarī ledu (parasti upē) aiznes straume.
- vienvasaras Savienojumā «vienvasaras karpas»: karpas, kuras audzē dīķsaimniecībās vienu vasaru.
- lapkoks Segsēklis ar pār koksnē jūsos stumbru un vasarzaļām vai mūžzaļām lapām. Lapu koks.
- Lapu koks Segsēklis ar pārkoksnējušos stumbru un vasarzaļām vai mūžzaļām lapām. Lapkoks.
- Lapu koks Segsēklis ar pārkoksnējušos stumbru un vasarzaļām vai mūžzaļām lapām. Lapkoks.
- Vasaras raibumi Sīki iedzelteni vai brūngani pigmentācijas plankumi, kas rodas uz ādas pavasaros saules staru iedarbībā.
- Vasaras raibumi Sīki iedzelteni vai brūngani pigmentācijas plankumi, kas rodas uz ādas pavasaros un vasarās saules staru iedarbībā. Šādi pastāvīgi plankumi (parasti uz sejas).
- atkusnis Silts laiks (ziemā vai agrā pavasarī), kad kūst sniegs un ledus.
- Sēņu lietus Silts vasaras vai rudens lietus, kas veicina sēņu augšanu.
- Sēņu lietus Silts vasaras vai rudens lietus, kas veicina sēņu augšanu.
- kalps Spēļu kārts ar jauna vīrieša (parasti karavīra, vasaļa) attēlu.
- rektascensija Spīdekļa koordināta - debess ekvatora loks no pavasara punkta Saules šķietamās īpatnējās kustības virzienā līdz spīdekļa deklinācijas riņķiem.
- griķi Sūreņu dzimtas viengadīga vasarāju nezāle.
- stumbrs Šāda koksnaina vasas daļa (kokaugiem), kas veido centrālo asi un balsta vainagu.
- vasarraibumains Tāds, kam, parasti uz sejas, ir vasaras raibumi.
- vasarīgs Tāds, kas ģērbies vasaras drēbēs.
- pērnpavasara Tāds, kas ir bijis, noticis vai radies pagājušā gada pavasarī.
- pērnvasaras Tāds, kas ir bijis, noticis vai radies pagājušā gada vasarā.
- mūsains Tāds, kas ir klāts ar vasaras raibumiem.
- starpsezonu Tāds, kas ir piemērots valkāšanai pavasarī un rudenī (parasti par mēteli). Demisezonas.
- priekšpavasarīgs Tāds, kas pastāv, noris pirms pavasara.
- vasarīgs Tāds, kas piemērots lietošanai vasarā (piemēram, par apģērbu).
- demisezonas Tāds, kas piemērots valkāšanai pavasarī un rudenī (parasti par mēteli).
- vasara Tāds, ko sēj pavasarī un kas nogatavojas šajā pašā gadā (piemēram, par graudaugiem). Viengadīgs (par augiem, parasti par puķēm).
- vasarraibumains Tāds, kur ir vasaras raibumi.
- divgadīgs Tāds, kura veģetācijas cikls ilgst divas vasaras un vienu ziemu (par augiem).
- trīsgadīgs Tāds, kura veģetācijas cikls ilgst trīs vasaras un divas ziemas (par augiem).
- viengadīgs Tāds, kura veģetācijas cikls ilgst vienu vasaru (par augiem).
- sānvasa Vasas daļa, kas veidojas no lapu žākļu pumpuriem uz vasas ass (stumbra).
- sīpols Vasas pārveidne - īsvasa ar stipri sarukušu stumbru un sulīgām zvīņlapām, kurās uzkrājas barības vielas.
- saknenis Vasas pārveidne, kura parasti atrodas augsnē un ārēji ir līdzīga saknei, bet pēc uzbūves - vasai un kurā uzkrājas barības vielu rezerves.
- sausvējš Vējš (vasarā), kas ir saistīts ar augstu gaisa temperatūru, zemu relatīvo gaisa mitrumu, lielu mitruma trūkumu.
- leimanis Viduslaikos (piemēram, Livonijā) - ordeņa vasalis, kuram izlēņots neliels zemes gabals bez dzimtcilvēkiem.
- lapa Viens no augstāko augu pamatorgāniem - dažādas formas un lieluma vasas veidojums, kurā norisinās fotosintēze un citi augu dzīvībai svarīgi procesi.
- vasaraudzis Vienu gadu, vienu vasaru vecs mājdzīvnieks.
- vienvasar Vienu vasaru, kādu vasaru.
- rododendrs Viršu dzimtas dekoratīvs krūms vai koks ar mūžzaļām vai vasarzaļām pamīšām lapām un ar ziediem vairogveida ķekaros.
- cerot Zaroties pie virszemes dzinumu pamata, veidot sānvasas (par augiem).
- lēnis Zemes īpašums (parasti kopā ar zemniekiem) vai citāda veida materiāls labums, ko vasalis saņēma valdījumā no sava senjora. Feods.
- feods Zemes īpašums, ko vasalis saņēma valdījumā no sava senjora. Lēnis.
- kastaņa Zirgkastaņu dzimtas vasarzaļš koks ar staraini saliktām lapām, baltiem piramīdveidā sakārtotiem ziediem ķekaros vai skarās un brūniem augļiem - pogaļām, ko aptver adatains apvalks.
- zirgkastaņa Zirgkastaņu dzimtas vasarzaļš koks, retāk krūms ar pretēji sakārtotām staraini saliktām lapām un, parasti baltiem, ziediem lielās skarveida ziedkopās.
- Vasaļa zvērests Zvērests, ko deva vasalis, lai tiesiski apstiprinātu savu vasaļatkarību.
- Vasaļu zvērests Zvērests, ko deva vasalis, lai tiesiski apstiprinātu savu vasaļatkarību.
- sniedze Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar vasarā brūnu, ziemā melnu mugurpuses apspalvojumu un ar baltu vēderpuses apspalvojumu.
vasa citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV