glāsmains
glāsmains -ais; s. -a, -ā
glāsmaini apst.; poēt.
Glāstošs.
Piemēri..runcis, kas viņai, glāsmaini gar kājām tīdamies, tipināja līdzās, zināja, ka saimniece šonakt gulējusi nav nemaz.
- ..runcis, kas viņai, glāsmaini gar kājām tīdamies, tipināja līdzās, zināja, ka saimniece šonakt gulējusi nav nemaz.
- ..Paskaties tad uz pūpoliem, cik tie glāsmaini maigi, Kā viņi pieglauž pie zara savu samtaino vaigu.
- Bet teiktajam vārdam ir tāds glāsmains siltums, it kā māte man uz pleciem būtu uzklājusi vieglu, pūkainu lakatu..
Avoti: 3. sējums