Paplašinātā meklēšana
Meklējam gnu.
Atrasts vārdos (4):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (40):
- atpērties Ar grūtībām ejot, braucot (pa smilšainu, dubļainu, staignu ceļu), atkļūt.
- aizpērties Ar grūtībām ejot, braucot (pa smilšainu, dubļainu, staignu ceļu), attālināties.
- pērties Braukt pa staignu, smilšainu u. tml. ceļu (par transportlīdzekļiem).
- īgnoties Būt īgnam, paust savu īgnumu (pret ko).
- rūcējs Cilvēks, kas mēdz paust savu īgnumu, runājot zemā balsī.
- miekšķēt Darīt dubļainu, staignu (parasti par lietu).
- Skāba grimase Grimase, kurā izpaužas neapmierinātība, īgnums.
- splīns Iedomīgums, untumainība, ārišķīgums. Arī īgnums, sapīkums.
- brist Iet, parasti lēnām, ar grūtībām (piemēram, pa ūdeni, staignu vai irdenu pamatu).
- īgme Īgnums.
- izmīcīties Ilgāku laiku ar grūtībām iet (pa staignu, pamatu).
- izlaist Izpaust (īgnumu, neiecietību).
- īgnēties Izraisīt dusmas, īgnumu. Būt pretīgam, nepatīkamam.
- īgnēt Izraisīt īgnumu. Būt pretīgam, nepatīkamam.
- izbradāt Izstaigāt (piemēram, staignu, brikšņainu vietu).
- atkust Kļūt maigākam. Zaudēt skarbumu, īgnumu (piemēram, par cilvēku, seju).
- ī Lieto, lai izteiktu īgnumu, nepatiku, arī izbrīnu.
- nepacietība Neiecietība, arī īgnums.
- atmiekšķēt Padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu.
- izmiekšķēt Padarīt dubļainu, staignu (piemēram, ceļu, zemi) - parasti par lietu.
- īgnēt Padarīt īgnu.
- atmiekšķēt Padarīt līdzjūtīgu, iejūtīgu (piemēram, īgnu, skarbu cilvēku).
- atmaidzināt Padarīt maigāku, sirsnīgāku, arī pieļāvīgāku (piemēram, īgnu, skarbu cilvēku).
- pamīcīties Pavirzīties, parasti lēnām, ar grūtībām (piemēram, pa staignu pamatu).
- slēpes Plāksnes veida (koka, plastmasas, metāla) ierīces, kas palielina atbalsta laukumu un atvieglo pārvietošanos vai pārvietošanu, piemēram, pa sniegu, staignu vietu, ūdeni.
- Kā (veca) beka Saka par neizskatīgu, mazkustīgu, arī īgnu sievieti.
- Kā veca beka Saka par neizskatīgu, mazkustīgu, arī īgnu sievieti.
- Skābuma ķērne Saka par nelaipnu, īgnu cilvēku.
- Skābuma ķērne Saka par nelaipnu, īgnu cilvēku.
- saērcināt Sakaitināt. Arī padarīt, parasti ļoti, īgnu, ķildīgu.
- dzestrs Savienojumā ar «būt», «tapt», «kļūt» formām apzīmē tādu organisma stāvokli, kas saistīts ar vēsumu, drēgnumu vai ar vēsuma, drēgnuma sajūtu.
- lipīgs Stipri sajūtams (par drēgnumu).
- ņurdīgs Tāds, kas bieži pauž neapmierinātību, īgnumu.
- nenovēlīgs Tāds, kas izjūt neapmierinātību, īgnumu par citu panākumiem, tāds, kas citiem nenovēl nekā laba. Arī skaudīgs.
- iecietīgs Tāds, kas izturas ar saudzību, bez īgnuma, bez protesta (pret ko).
- līkšņains Tāds, kur ir daudz staignu, slapju vietu (piemēram, par pļavu).
- pikts Tāds, kurā izpaužas dusmas, īgnums (piemēram, par cilvēka skatienu, acīm, žestiem, vārdiem). Dusmīgs (2).
- spert Teikt, parasti pēkšņi (dusmās, īgnumā u. tml.).
- mīcīties Virzīties, parasti lēnām, ar grūtībām (piemēram, pa staignu pamatu).
- atmaigt Zaudēt īgnumu, skarbumu un kļūt maigākam, sirsnīgākam, arī pieļāvīgākam.
gnu citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV