Paplašinātā meklēšana
Meklējam instruments.
Atrasts vārdos (10):
Atrasts vārdu savienojumos (3):
Atrasts skaidrojumos (169):
- svilpe Akustiska signālierīce, arī pūšaminstruments, kurā gaisa strūklas enerģija rada viena augstuma skaņu, retāk vairākas dažāda augstuma skaņas. Šādas signālierīces, pūšaminstrumenta skaņa.
- stetoskops Akustisks stobrveida instruments, kas palielina skaņas dzirdamību un ir paredzēts tādu skaņu uztverei, kas rodas cilvēka vai dzīvnieka organismā, arī iekārtās, materiālos u. tml.
- bandžo Amerikas nēģeru strinkšķināmais instruments, ko plaši izmanto džeza orķestros.
- kanons Armēņu daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments.
- zenītteleskops Astronomisks instruments novērotāja vietas ģeogrāfiskā platuma noteikšanai.
- radioteleskops Astronomisks instruments, kura galvenās sastāvdaļas ir antena un uztvērējs un kuru izmanto kosmisko objektu izstaroto radioviļņu uztveršanai un reģistrēšanai.
- siderostats Astronomisks instruments. Ar kustīgu, plakanu spoguli.
- flauta Augsta reģistra koka pūšamais mūzikas instruments.
- trompete Augsta reģistra metāla pūšamais instruments.
- kornete Augsto diapazona metāla pūšamais instruments, kas sastāv no liektām misiņa caurulēm, ventiļu mehānisma un uzliekama piemutņa.
- gongs Austrumāzijas tautu metāla sitamais mūzikas instruments izliekta bronzas diska veidā (izmanto arī signalizēšanai). Metāla gabals, ko skandina signalizējot.
- tamtams Āzijas tautu metāla sitamais mūzikas instruments - liels, dobji skanošs disks, pa kuru sit ar vālītēm.
- kobza Bandūrai līdzīgs sens ukraiņu tautas strinkšķināmais stīgu instruments.
- dombra Bumbierveida formas divstīgu strinkšķināmais tautas mūzikas instruments kazakiem, kirgīziem, baškīriem.
- katetrs Cauruļveida instruments, ko ievada ķermeņa dobumos vai asinsvados (piemēram, šķidruma nolaišanai, skalošanai, medikamentu ievadīšanai).
- vīle Daudzasmeņu griezējinstruments plāna materiāla slāņa atdalīšanai ar griezējdaļā ieveidotiem nelieliem zobiem, rievām.
- zāģis Daudzasmeņu griezējinstruments, kura asmeņi izvietoti plātnes, lentes, diska malās vai piestiprināti pie ķēdes atsevišķiem locekļiem. Arī darbmašīna, kurai ir šāda veida griezējinstruments.
- vītņgriezis Daudzasmeņu instruments ārējo vītņu uzgriešanai.
- vītņurbis Daudzasmeņu instruments iekšējo vītņu iegriešanai.
- cimbole Daudzstīgu tautas mūzikas instruments, ko spēlē, sitot ar koka nūjiņām vai veserīšiem pa stīgām.
- Somu (arī soma) dūdas Daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
- tamburīns Dienvideiropā izveidots sitamais mūzikas instruments - apaļš rāmis, kuram ir pārvilkta āda un kurā ir iestiprināti zvārgulīši.
- mizete Dūdai līdzīgs franču tautas mūzikas instruments.
- ševers Griezējinstruments - zobrats vai zobstienis, kura zobu virsmā ir ieveidotas sīkas rievas ar asām malām cita zobrata sagataves gludai apstrādei.
- stūrgriezis Griezējinstruments (kā) stūru veidošanai.
- grieznis Griezējinstruments, arī darba rīka vai instrumenta griezējdaļa.
- tahimetrs Ģeodēzijas instruments vienlaicīgai punktu horizontālu attālumu un paaugstinājumu noteikšanai.
- nivelieris Ģeodēzisks instruments zemes virsas punktu augstuma starpības noteikšanai.
- menzula Ģeodēzisks instruments, kas sastāv no statīva, paliktņa un dēļa un ko izmanto apvidus uzmērīšanai.
- akordeons Harmoniku tipa mūzikas instruments ar taustiņu klaviatūru labajai un pogu klaviatūru kreisajai rokai.
- trembita Hucuļu taures veida pūšamais instruments.
- mērītājs Ierīce, instruments (kā) mērīšanai.
- mikromērītājs Ierīce, instruments ļoti sīku objektu mērīšanai.
- plinkšķis Īslaicīga, parasti augsta, skaņa, ko rada, piemēram, stīgu instruments.
- Ķirurģiskā karote Karotei līdzīgs ķirurģisks instruments, piemēram, strutu, cistu, nekrotisku audu atdalīšanai.
- Ķirurģiskā karote Karotei līdzīgs ķirurģisks instruments, piemēram, strutu, cistu, nekrotisku audu atdalīšanai.
- tāfelklavieres Klavierēm līdzīgs mūzikas instruments, kam ir taisnstūrveida korpuss, kurā stīgas novietotas perpendikulāri klaviatūrai, un kam raksturīgs dinamiski un tembrāli vienveidīgs, džinkstošs skanējums.
- oboja Koka pūšamais instruments, kas pēc skanējuma ir aptuveni vidējs starp flautu un klarneti.
- klarnete Koka pūšamais mūzikas instruments, kas pēc skanējuma un apmēriem ir vidējs starp oboju un fagotu.
- kontrafagots Koka pūšamais mūzikas instruments, kura reģistrs ir par oktāvu zemāks nekā fagotam.
- kannele Koklei līdzīgs igauņu daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments.
- kankle Koklei līdzīgs lietuviešu daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments.
- kantele Koklei līdzīgs somu un karēļu daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments.
- kalibrs Kontrolinstruments (parasti nepārstādāms) bez skalas priekšmetu (parasti metāla izstrādājumu) izmēru, formas vai to daļu savstarpējā novietojuma pārbaudei.
- domra Krievu tautas strinkšķināmais, stīgu instruments ar apaļu koka korpusu (ar divām, trim vai četrām stīgām).
- lancete Ķirurģisks instruments - neliels nazis ar abpusēji asu asmeni.
- lāpstiņa Ķirurģisks instruments - šaura metāla plātne ar īsu kātu.
- trepāns Ķirurģisks instruments kaulu urbšanai.
- skarifikators Ķirurģisks instruments skarifikācijai.
- trideksnis Latviešu tautas sitamais mūzikas instruments - uz vertikālas stieņveida detaļas nostiprināts metāla plāksnīšu kopums.
- kokle Latviešu tautas strinkšķināmais stīgu instruments ar 5-9 stīgām.
- transportieris Leņķu mērīšanai un konstruēšanai paredzēts instruments, kas sastāv no lineāla un 180 grādu iedaļās sadalīta pusgredzena.
- sazs Lezgīnu tautas mūzikas instruments ar zirgu astru stīgām.
- bass Lielākais (ovālas formas) metāla pūšamais instruments (pūtēju orķestros).
- arfa Liels, trīsstūrveida strinkšķināmais stīgu instruments.
- plink Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, parasti augstu, skaņu, ko rada, piemēram, stīgu instruments.
- velce Līniju vilkšanai paredzēts rasēšanas instruments, kas sastāv no kāta (cirkuļa) un spalvas ar divām smailām plāksnēm, starp kurām attālumu var mainīt.
- sekstants Ļeņķu mērīšanas instruments, kam skalas garums atbilst riņķa līnijas sestajai daļai un ko parasti lieto navigācijā.
- soms Maisveida plēšas (parasti mūzikas instrumentam). Mūzikas instruments, ko darbina ar šādām plēšām.
- frēzmašīna Mašīna, kurai ir rotējošs daudzšķautņu griezējinstruments (cietu materiālu apstrādei).
- flažolets Mazs koka pūšamais mūzikas instruments.
- Mutes harmonikas Mēlīšu mūzikas instruments, kam gaisu pievada ar muti.
- Mutes harmonikas Mēlīšu mūzikas instruments, kam gaisu pievada ar muti.
- harmonikas Mēlīšu mūzikas instruments, kam gaisu pievada ar rokām darbināmas plēšas.
- pulksteņindikators Mērinstruments (attāluma mērīšanai), kas mērīšanas procesā taisnvirziena kustību pārveido rādītāja griezes kustībā.
- minimetrs Mērinstruments (kā) izmēru mērīšanai ar kontakta metodi.
- bīdmērs Mērinstruments (vidēji precīziem mērījumiem).
- līmeņrādis Mērinstruments horizontāla un vertikāla virziena noteikšanai.
- anemometrs Mērinstruments vēja ātruma un virziena noteikšanai.
- mežrags Metāla gredzenveida pūšamais mūzikas instruments.
- baritons Metāla pūšamais instruments (pūtēju orķestros).
- trombons Metāla pūšamais instruments ar «u» veidā izliektu kulisi. Bazūne.
- bazūne Metāla pūšamais instruments ar U veidā izliektu kulisi.
- saksofons Metāla pūšamais mūzikas instruments ar plašu diapazonu, spēcīgu skaņu, raksturīgu nazālu tembru.
- zonde Metāla vai elastīga materiāla instruments, ko ievada ķermeņa dabiskos vai patoloģiskos kanālos un dobumos diagnostiskā vai ārstnieciskā nolūkā.
- rīvurbis Metālgriešanas daudzasmeņu instruments, parasti ar uzasinātiem (taisniem vai skrūvveida) zobiem, caurumu gludai apstrādei.
- virdžināls Mūzikas instruments - klavesīna paveids.
- soloinstruments Mūzikas instruments, ar ko atskaņo solo skaņdarbus, solopartijas.
- Taustiņu instruments Mūzikas instruments, kas ir spēlējams ar klaviatūras palīdzību (piemēram, klavieres).
- spēle Mūzikas instruments.
- slīpripa No abrazīviem materiāliem izgatavots rotējošs ripveida instruments (kā) slīpēšanai, arī asināšanai.
- vibrofons No dažāda garuma metāla plāksnītēm sastāvošs sitamais mūzikas instruments ar noteiktu skaņas augstumu.
- teodolīts Optiski mehānisks instruments leņķu mērīšanai horizontālā un vertikālā plaknē, arī virziena noteikšanai.
- monokulārs Optisks instruments ar vienu okulāru.
- megaskops Optisks instruments mazu dārgakmeņu aplūkošanai.
- mikroskops Optisks instruments sīku objektu stipri palielināta attēla iegūšanai.
- traheoskops Optisks instruments trahejas apskatei.
- bronhoskops Optisks instruments trahejas un bronhu izmeklēšanai.
- lupa Optisks instruments, kas sastāv no koncentrējošas lēcas un ko izmanto sīku, tuvu priekšmetu apskatīšanai.
- optimetrs Optisks sviras mērinstruments lineāro izmēru mērīšanai ar precizitāti līdz 0,001 milimetram.
- kamerorķestris Orķestris ar nelielu izpildītāju sastāvu, kurā katrs instruments ir individualizēts.
- fanfara Pagarināts taures veida metāla pūšamais mūzikas instruments bez ventiļiem, kuru parasti izmanto signalizēšanai.
- mandola Par mandolīnu mazliet lielāks strinkšķināmais stīgu instruments ar astoņām stīgām.
- metālpūšams Parasti savienojumā «metālpūšamais instruments». Metāla pūšamais mūzikas instruments.
- Sprogu šķēres Pēc uzbūves šādam darba rīkam līdzīgs friziera instruments sprogu veidošanai matos.
- čelesta Pianīnveida mūzikas instruments, kura skanējums atgādina zvaniņu skanējumu.
- cītara Plakans daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments.
- koncertīna Pneimatisks mūzikas instruments ar metāla mēlītēm (vienbalsīgai muzicēšanai).
- rīks Priekšmets, parasti īpaši izgatavots (piemēram, instruments, ierīce, iekārta), ko izmanto kāda darba, kādas darbības veikšanai.
- māneklis Pūšamais instruments, ar ko atdarina dzīvnieku balsis (medījamo dzīvnieku pievilināšanai).
- rags Pūšamais mūzikas instruments, arī pūšamais signalizēšanas instruments ar izliektu, paplašinātu galu.
- ērģeles Pūšamais mūzikas instruments, kas sastāv no daudzām stabulēm, kam ir taustiņu klaviatūra un ko darbina ar pneimatisku sistēmu.
- pūšaminstruments Pūšamais mūzikas instruments.
- pūšams Pūšamais mūzikas instruments.
- vīlējsvilpe Pūšaminstruments, ar ko atdarina dzīvnieku balsis (medījamo dzīvnieku pievilināšanai). Māneklis (2).
- tenors Pūtēju orķestra īpašas grupas instruments ar samērā augstu diapazonu.
- stūrenis Rasēšanas instruments stūru, perpendikulu u. tml. rasēšanai.
- cirkulis Rasēšanas un mērīšanas instruments, kas sastāv no divām kājiņām, kuras vienā galā savienotas ar locīklu.
- verķis Rīks, instruments, arī detaļa.
- frēze Rotējošs daudzšķautņu griezējinstruments (cietu materiālu apstrādei). Arī frēzmašīna.
- dūdas Savienojumā «somu dūdas» vai «soma dūdas» daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules.
- monohords Senajā Grieķijā - vienstīgas mērinstruments skaņas īpašību pētīšanai.
- kvadrants Senlaicīgs instruments debess spīdekļa augstuma mērīšanai.
- šengs Sens ķīniešu mūzikas pūšaminstruments, kas sastāv no 13-24, parasti bambuka, stabulēm, kurām gaisu pievada no kopēja rezervuāra.
- ģīga Sens latviešu tautas mūzikas lociņinstruments ar vienu stīgu.
- Ganu rags (arī taure) Sens latviešu tautas pūšamais mūzikas instruments.
- Ganu rags Sens latviešu tautas pūšamais mūzikas instruments.
- Ganu taure (arī rags) Sens latviešu tautas pūšamais mūzikas instruments.
- spēle Sens mūzikas, parasti stīgu, instruments ar samērā vienkāršu uzbūvi.
- leijerkaste Sens pārnēsājams ērģeļu tipa mehānisks mūzikas instruments, ko darbina, griežot kloķi.
- taure Sens pūšamais mūzikas instruments, arī signalizācijas instruments (parasti ar konusveidīgi paplašinātu galu), kuram nav skaņu caurumu un ar kuru var iegūt tikai dabiskās skaņurindas skaņas.
- dūda Sens stīgu instruments, kurš veidots no puslokā saliekta dēlīša un kuram par rezonatoru izmantots piepūsts cūkas pūslis.
- viola Sens stīgu lociņinstruments, kas bija izplatīts Rietumeiropā no 15. līdz 17. gadsimtam.
- lauta Sens strinkšķināmais stīgu instruments.
- nakra Sens timpānam līdzīgs krievu mūzikas instruments.
- marakass Sitamais mūzikas instruments - ar maziem akmeņiem pildītas koka lodes.
- kastaņetes Sitamais mūzikas instruments - divi vai trīs savstarpēji savienoti koka vāciņi.
- bungas Sitamais mūzikas instruments - koka vai metāla cilindrs, kam abi gali pārvilkti ar ādu.
- zvans Sitamais mūzikas instruments - metāla cilindru kopa, kas īpaša āmura sitienu iedarbībā rada noteikta augstuma skaņas.
- trijstūris Sitamais mūzikas instruments - šāda daudzstūra formā izliekts neliels stienis ar augstu. Dzidru skaņu. Triangalo.
- triangalo Sitamais mūzikas instruments - trijstūrveidīgi izliekts neliels stienis ar augstu, dzidru skaņu. Trijstūris (3).
- tubafons Sitamais mūzikas instruments ar horizontālām metāla caurulēm, kurām ir zvaniņiem līdzīga skaņa.
- ksilofons Sitamais mūzikas instruments ar hromatiski skaņotām koka plāksnītēm, pa kurām sit ar koka āmuriņiem.
- šķīvis Sitamais mūzikas instruments, kas sastāv no diviem metāla diskiem un kam ir raksturīga asa skaņa.
- metalofons Sitamais mūzikas instruments, kurā skaņu rada metāla plāksnītes.
- sitaminstruments Sitamais mūzikas instruments.
- sitams Sitamais mūzikas instruments.
- zāģis Speciāls šāda veida instruments cietu priekšmetu zāģēšanai.
- štance Spiedapstrādes instruments (kā) veidošanai no plakana materiāla, plakanas sagataves, piemēram, to cērtot, griežot, lokot, velkot.
- lira Stīgu instruments, kas pēc uzbūves atgādina šādu sengrieķu mūzikas instrumentu.
- lociņinstruments Stīgu instruments, ko spēlē ar lociņu.
- alts Stīgu instruments, nedaudz lielāks par vijoli.
- čells Stīgu lociņinstruments, kas pēc skanējuma un apmēriem ir vidējs starp altu un kontrabasu.
- marimba Strinkšķināmais mūzikas instruments ar mēlītēm (Kongo, Austrumāfrikā).
- lira Strinkšķināmais sengrieķu mūzikas instruments ar izliektu rāmi un pār to uzvilktām dažāda skaņojuma stīgām.
- mandolīna Strinkšķināmais stīgu instruments ar ovālu korpusu un četriem pāriem stīgu.
- kitāra Strinkšķināmais stīgu mūzikas instruments (senajā Grieķijā).
- ģitāra Strinkšķināms stīgu mūzikas instruments ar sešām vai septiņām stīgām.
- harmonijs Taustiņu mūzikas instruments, kuram gaisu pievada ar kājām darbināmas plēšas un kura skanējums atgādina ērģeles.
- klavieres Taustiņu stīgu mūzikas instruments (flīģelis, pianīns), kura mehānismā stīgas ieskandina ar filcu apvilkti veserīši.
- klavihords Taustiņu stīgu mūzikas instruments (no 15. gadsimta līdz 18. gadsimtam), kura mehānismā stīgas ieskandina ar metāla plāksnīti.
- klavesīns Taustiņu stīgu mūzikas instruments, kura mehānismā stīgas ieskandina ar putna spalvas stobriņu vai īpašiem metāla elementiem.
- radziņš Tautas medicīnā - instruments, ar ko ādā iecērt iegriezumus asiņu nolaišanai.
- āžrags Tautas mūzikas instruments, kas pagatavots parasti no āža raga.
- liknis Tipogrāfijas instruments teksta salikšanai.
- tipometrs Tipometrisks mērinstruments.
- puškainis Trideksnim līdzīgs tautas mūzikas ritma instruments.
- balalaika Trīsstūrveida strinkšķināmais krievu tautas trīsstīgu instruments.
- bandūra Ukraiņu daudzstīgu strinkšķināmais instruments.
- universālinstruments Universāls instruments.
- tanburs Uzbeku, tadžiku tautas strinkšķināmais stīgu instruments ar bumbierveida korpusu un garu stīgu pamatni.
- urbis Viena vai vairāku asmeņu, parasti cilindrveida, griezējinstruments caurumu, dobumu veidošanai vai paplašināšanai.
- stabule Vienkāršs (parasti no kārkla mizas darināts) pūšamais mūzikas instruments, kurā skaņu rada, tieši ievadot gaisa strāvu. Šāda veida metāla pūšamais mūzikas instruments.
- monohords Vienstīgas mūzikas instruments.
- vienstīdzis Vienstīgas mūzikas instruments. Monohords (1).
- vijole Visaugstākā reģistra stīgu lociņinstruments ar četrām stīgām.
- kontrabass Vislielākais stīgu lociņinstruments ar viszemāko skaņu.
- tuba Viszemākā reģistra metāla pūšamais mūzikas instruments ar ventiļu mehānismu.
- fagots Zema reģistra koka pūšamais mūzikas instruments.
instruments citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV