Paplašinātā meklēšana
Meklējam rūpēt.
Atrasts vārdos (7):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (60):
- pamest Aizejot pārtraukt sakarus, neinteresēties, nerūpēties vairs (par kādu).
- mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī rūpēties par ēdiena sagādi un gatavošanu.
- aptecēt Apkopt, aprūpēt, apkalpot.
- kopt Aprūpēt (piemēram, bērnu, slimnieku), gādājot, parasti par tīrību, ēdināšanu, ārstēšanas režīma ievērošanu.
- aplēkāt Aprūpēt, izdabājot un apkalpojot.
- kopt Audzēt, kultivēt (augus), rūpēties, lai (augs) labi augtu.
- Izstāvēt klāt Būt klāt, lai, piemēram, uzmanītu, aprūpētu (kādu).
- sarūpe Darbība --> sarūpēt.
- bēdāt Gādāt, rūpēties (par ko).
- Nesāt (arī audzēt) čūsku azotē Gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu.
- Audzēt (arī nēsāt) čūsku azotē Gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu.
- Audzēt (arī nēsāt) čūsku azotē Gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu.
- Audzēt (arī nēsāt) čūsku azotē Gādāt, rūpēties par cilvēku, kas vēlāk to atdara ar ļaunu.
- izdot Gādāt, rūpēties un panākt, ka tiek iespiests un nodots sabiedrībai (iespieddarbs). Laist klajā.
- Likties zināt Interesēties, arī rūpēties (par kādu, par ko).
- protežēt Izmantojot savu ietekmi, atbalstīt, ieteikt (kādu). Ļoti rūpēties (par kādu).
- Bruģu tiesa Kārtības tiesa (Vidzemē līdz 1889. gadam), kuras uzdevums bija, piemēram, rūpēties par kārtību sabiedriskās vietās, par lauku ceļu uzturēšanu kārtībā.
- nolaisties Kļūt nekārtīgam, nevīžīgam, nerūpēties par savu ārējo izskatu, kārtību ap sevi.
- Uzgrūst (arī uzkraut) kaklā (arī uz kakla) Likt gādāt, rūpēties (par kādu), uzturēt (kādu).
- Uzkraut (arī uzgrūst) kaklā (arī uz kakla) Likt gādāt, rūpēties (par kādu), uzturēt (kādu).
- Uzgrūst (arī uzkraut) kaklā (arī uz kakla) Likt gādāt, rūpēties (par kādu), uzturēt (kādu). Uzlikt grūtu, arī nepatīkamu pienākumu.
- atdoties Ļaut pilnīgi rūpēties par sevi.
- pieņemt Ļaut, lai (piemēram, viesi) ierodas, un rūpēties, gādāt (par viņiem).
- Pamest savam liktenim Ļaut, pieļaut, ka (kāds, kas) paliek kādos apstākļos, kādā stāvoklī, un nerūpēties (par to).
- Pamest savam liktenim Ļaut, pieļaut, lai (kāds, kas) paliek kādos apstākļos, kādā stāvoklī, un nerūpēties (par to).
- Glabāt (arī sargāt) kā acuraugu Ļoti rūpēties, uzmanīt.
- Sargāt (arī glabāt) kā acuraugu Ļoti rūpēties, uzmanīt.
- Sargāt (arī glabāt) kā acuraugu Ļoti rūpēties, uzmanīt.
- Turēt (arī sargāt, glabāt) kā acuraugu Ļoti rūpēties, uzmanīt.
- apmazgāt Mazgājot (piemēram, veļu), aprūpēt (kādu).
- Aizmirst sevi Nedomāt, nerūpēties par sevi.
- padomāt Neilgu laiku, mazliet rūpēties, gādāt (par kādu, par ko).
- Nelikties (ne) zinot (biežāk (ne) zinis) Neinteresēties, arī nerūpēties (par kādu, par ko).
- Nelikties (ne) zinis (retāk (ne) zinot) Neinteresēties, arī nerūpēties (par kādu, par ko).
- Būt (arī stāvēt) nomodā Nemitīgi rūpēties (par kā pastāvēšanu, norisi u. tml.).
- Stāvēt (arī būt) nomodā Nemitīgi rūpēties (par kā pastāvēšanu, norisi u. tml.).
- Likt novārtā Neveltīt (kādam, kam) pietiekamu uzmanību, nerūpēties (par ko).
- Likt novārtā Neveltīt (kādam, kam) pietiekamu uzmanību, nerūpēties (par ko).
- Atstāt novārtā Neveltīt (kam) pietiekamu uzmanību, nerūpēties (par ko).
- uzturēt Nodrošināt (parasti nestrādājošu cilvēku) ar dzīvei nepieciešamo. Nodrošināt ar dzīvei nepieciešamo un aprūpēt.
- uzticēt Paļaujoties uz (kāda) spējām, godīgumu u. tml., uzdot, ļaut (tam) veikt, izmantot (ko), arī rūpēties, atbildēt (par kādu) u. tml.
- Atstāt likteņa varā Pamest (kādu) un nerūpēties (par to).
- Pamest (arī atstāt) likteņa varā (arī ziņā, retāk žēlastībai) Pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
- Pamest (arī atstāt) likteņa ziņā (arī varā, retāk žēlastībai) Pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
- Pamest (arī atstāt) likteņa žēlastībai (biežāk varā, arī ziņā) Pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu ietekmē.
- Pamest (arī atstāt) likteņa varā (arī ziņā, retāk žēlastībai) Pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu varā.
- Pamest (arī atstāt) likteņa varā (arī ziņā, retāk žēlastībai) Pārstāt rūpēties (par kādu, ko), pieļaut, ka (kāds, kas) paliek apstākļu varā.
- lolot Pašaizliedzīgi audzināt (bērnu), maigi, gādīgi, ar lielu mīlestību rūpēties (par to).
- lolojums Pašaizliedzīgi audzināts, maigi, gādīgi, ar lielu mīlestību aprūpēts bērns.
- palaist Pieļaut, ka panīkst, nerūpēties. Nolaist.
- aprūpība Process, stāvoklis --> aprūpēt.
- bēdāt Raizēties, rūpēties (par ko).
- sapūlēt Sarūpēt.
- Bruģu (arī kārtības) tiesa Tiesa (Vidzemē līdz 1889. gadam), kuras uzdevums bija, piemēram, rūpēties par kārtību sabiedriskās vietās, par lauku ceļu uzturēšanu kārtībā.
- Kārtības tiesa Tiesa (Vidzemē līdz 1889. gadam), kuras uzdevums bija, piemēram, rūpēties par kārtību sabiedriskās vietās, par lauku ceļu uzturēšanu kārtībā. Bruģu tiesa.
- pavadonis Transporta darbinieks, kura uzdevums ir rūpēties par noteikumiem atbilstošo kārtību transportlīdzeklī (parasti vilcienā).
- apčubināt Uzmanīt, aprūpēt.
- Būt (arī stāvēt) nomodā Uzmanot, sargājot no kā nevēlama, rūpēties (par kādu).
- Stāvēt (arī būt) nomodā Uzmanot, sargājot no kā nevēlama, rūpēties (par kādu).
- stāvēt Uzturēties (kur, kādā vietā) - par cilvēkiem. Uzturēties (kā) tuvumā, lai uzmanītu (to, rūpētos (par to).
rūpēt citās vārdnīcās:
MEV