brīnumaini
brīnumaini apst.
1.Neparasti un ļoti skaisti, jauki.
PiemēriBrīnumaini mirdzēt.
- Brīnumaini mirdzēt.
- Dēls! Cik brīnumaini skanēja šis vārds! To nevarēja izrunāt bez saviļņojuma.
- ..nekad vēl nebiju.. tik dziļi izjutis, ka gājputni reiz atkal atgriežas savu ligzdu zemē.. Tas man tai rudenī izlikās tik brīnumaini, it kā pirmo reizi būtu to apjēdzis..
1.1.savienojumā ar adj. vai apst. Neparasti, sevišķi, ļoti.
PiemēriTās [domas] lidinājās brīnumaini viegli, un gribējās tā netraucēti stāvēt, lai varētu domāt, domāt un domāt...
- Tās [domas] lidinājās brīnumaini viegli, un gribējās tā netraucēti stāvēt, lai varētu domāt, domāt un domāt...
- Rīgas centrā jaunie mākslinieki bija izveidojuši brīnumaini savdabīgus un pievilcīgus izgreznojumus.
Avoti: 2. sējums