Paplašinātā meklēšana
Meklējam algot.
Atrasts vārdos (19):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (61):
- Doties (arī iet) pensijā Aiziet no regulāra algota darba un saņemt pensiju.
- Doties (arī iet) pensijā Aiziet no regulāra algota darba un saņemt pensiju.
- sīkamatnieks Amatnieks, kas ražo preces nelielā vairumā un ar vienkāršiem ražošanas līdzekļiem, parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku.
- izalgot Atalgot (kādu laiku, regulāri).
- pārcīņa Atkārtota cīņa, lai noskaidrotu uzvarētāju, godalgoto vietu ieguvējus.
- kompensēt Atlīdzināt, atalgot (piemēram, par paveikto, zaudēto). Par atlīdzību izsniegt naudas summu.
- attaisnot Atmaksāt, atalgot (par pūlēm, izdevumiem u. tml.).
- sīkburžuāzija Buržuāzijas daļa, kuru veido cilvēki, kam pieder neliels privātīpašums un kas parasti neizmanto algotu darbaspēku.
- zellis Cilvēks, kas beidzis cunftes noteiktu apmācību. Kvalificēts algots strādnieks, kas strādā meistara vadībā. Vidējā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
- laureāts Cilvēks, kas ieguvis godalgotu vietu (parasti, mākslinieku konkursā).
- darbinieks Cilvēks, kas ir saistīts algotā darbā (uzņēmumā, iestādē).
- rokpelnis Cilvēks, kas iztiku pelnī, salīgstot veikt kādu ar rokām darāmu, parasti mazatalgotu, darbu (zemkopībā, mežkopībā u. tml.).
- bezdarbnieks Cilvēks, kas neatrod sev algotu darbu (kapitālistiskajās valstīs).
- kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu (kādā ģimenē, mājas apstākļos, parasti pilsētā).
- kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu buržuāziskās iekārtas iestādē. Cilvēks, kas strādā par ierēdni.
- pusproletārietis Cilvēks, kas strādā algotu darbu kapitālistiskā uzņēmumā un kam ir neliela lauku saimniecība.
- iezalgoties Iesākt zalgot (par acīm). Īsu brīdi zalgot (par acīm). Spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
- iezalgoties Iesākt zalgot (par gaismas avotu, gaismu). Īsu brīdi zalgot.
- iezalgoties Iesākt zalgot, atstarojot gaismu. Īsu brīdi zalgot, atstarojot gaismu.
- uzzalgot Iesākt zalgot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, zalgot.
- nozalgot Īsu brīdi zalgot un pārstāt zalgot.
- pazalgot Īsu brīdi zalgot.
- kapitālists Kapitāla, ražošanas līdzekļu privātīpašnieks, kas pieder pie buržuāzijas un ekspluatē algotu darbaspēku.
- Ražīgais darbs Kapitālisma - algoto strādnieku darbs, kas kapitālistam nodrošina virsvērtību.
- bezdarbs Kapitālistiskajai iekārtai raksturīga parādība, kad kapitālisma ekonomisko likumu darbības rezultātā daļa darbaļaužu neatrod sev algotu darbu.
- klaķieri Kapitālistiskajās valstīs - algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada šķietamus panākumus māksliniekam, autoram, izrādei vai arī ar svilpieniem panāk to izgāšanos.
- buržuāzija Kapitālistiskas sabiedrības valdošā šķira, kam pieder galvenie ražošanas līdzekļi un kas tos izmanto algoto strādnieku ekspluatēšanai.
- landsknehts Kara algotnis (viduslaiku Vācijā).
- Ārzemnieku (arī ārzemju) leģions Karaspēka vienība (Francijā, Spānijā un dažās citās valstīs), kas sastāv no savervētiem algotiem (parasti cittautu) karavīriem un ir paredzēta galvenokārt dienestam kolonijās.
- Strādnieku aristokrātija Kvalificētu, labi atalgotu strādnieku kopums.
- sinekūra Labi atalgots amats, kura veikšanai nav vajadzīgs daudz darba, lielas pūles.
- laukstrādnieks Lauksaimniecībā nodarbināts algots strādnieks (feodālismā, kapitālismā).
- muižkungs Muižas īpašnieka, valdītāja vai nomnieka algota amatpersona, kas pārzina muižas saimniecību.
- nokalpot Nostrādāt (visa laikposmu) algotu darbu buržuāziskās iekārtas iestādē.
- nokalpot Nostrādāt (visu laikposmu) algotu darbu (kādā ģimenē, mājas apstākļos, parasti pilsētā).
- nokalpot Nostrādāt (visu laikposmu) algotu darbu (pie privātīpašnieka laukos).
- algot Pateikties (par ko), atlīdzināt (kādu pakalpojumu ar laipnību vai citu pakalpojumu). Atalgot.
- uzzalgojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzzalgot.
- sīkamatniecība Preču ražošana nelielā vairumā un ar vienkāršiem ražošanas līdzekļiem, parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku.
- zalgojums Rezultāts --> zalgot.
- kapitālisms Sabiedriski ekonomiska formācija, kuras ražošanas attiecību pamatā ir ražošanas līdzekļu privātīpašums un algotā darbaspēka ekspluatācija.
- atzalgot Sākt zalgot (par gaismu, gaismas avotu).
- kompanjons Sieviete, kas buržuāziskajā sabiedrībā tiek algota turīgu sieviešu pavadīšanai, laika kavēšanai.
- mājsaimniece Sieviete, kas nodarbojas ar mājsaimniecību savā ģimenē. Sieviete, kas strādā algotu darbu mājsaimniecībā.
- zīdītāja Sieviete, parasti algota, kas zīda cita bērnu.
- nodarboties Strādāt (kādā nozarē). Strādāt (kādā nozarē) algotu darbu.
- kalpot Strādāt algotu darbu (kādā ģimenē, mājas apstākļos, parasti pilsētā).
- kalpot Strādāt algotu darbu (pie privātīpašnieka laukos).
- kalpot Strādāt algotu darbu buržuāziskās iekārtas iestādē. Būt ierēdnim.
- arodbiedrība Strādnieku un citu algotu darbinieku masu organizācija viņu interešu aizstāvēšanai.
- darbs Tāds, kas ir saistīts ar algotu darbu, nodarbošanos.
- nestrādājošs Tāds, kas nestrādā algotu darbu.
- algots Tāds, kas strādā par atlīdzību (parasti par algu). Divd. --> algot (1).
- bezalgas Tāds, par ko nesaņem algu. Neatalgots, neapmaksāts.
- darbavieta Uzņēmums, iestāde, kur (cilvēks) ir saistīts algotā darbā.
- strādāt Veikt algotu darbu (noteiktu laikposmu).
- karakalps Viduslaikos - bruņinieka pavadonis. Vēlāk - algots kareivis. Kara kalps.
- Kara kalps Viduslaikos - bruņinieka pavadonis. Vēlāk - algots kareivis. Karakalps.
- Kara kalps Viduslaikos - bruņinieka pavadonis. Vēlāk - algots kareivis. Karakalps.
- zalgoties Zalgot.
- Kalpa zēns Zēns, parasti pusaudzis, kas veic algotu darbu lauku saimniecībā.
algot citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV