Paplašinātā meklēšana
Meklējam paklau.
Atrasts vārdos (13):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (66):
- Turēt (arī saturēt) grožos (no)turēt stingrā paklausībā, stingri valdīt (pār ko).
- (Sa)liekt ragā (pie)spiest būt paklausīgam, padevīgam.
- iebarot Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku).
- ieēdināt Ar barību pielabināt, padarīt rāmu, drošu, arī paklausīgu (dzīvnieku). Iebarot (2).
- pielabināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) paklausa, nepretojas, arī kļūst pieļāvīgs, draudzīgs.
- saaurot Aurojot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- dancot Bez ierunām paklausīt (kādam), nevilcinoties izpildīt pavēles.
- Dancot pēc kāda stabules Bez ierunām paklausīt, pakļauties kādam.
- Dancot pēc kāda stabules Bez ierunām paklausīt, pakļauties kādam.
- sadumpoties Būt ar ko nemierā un izpaust savu neapmierinātību. Atteikties paklausīt, pakļauties (kādam).
- Sliet ragus Būt stūrgalvīgam, nepaklausīgam.
- sods Fiziski, morāli ietekmējoša rīcība, arī fiziski, morāli ietekmējošs līdzeklis, kas vērsta pret kāda nepaklausību, neatļautu darbību u. tml.
- kreatūra Ietekmīgas personas ieliktenis, kas paklausīgi izpilda sava aizgādņa gribu.
- niķoties Izturēties kaprīzi, untumaini, arī nepaklausīgi (parasti par bērnu).
- iejāde Jāšanas, sporta disciplīna - vingrinājumu kopums, ar kuru ietrenē zirgam pareizu stāju, pareizas kustības un paklausību jātniekam.
- niķis Kaprīze, untums, arī nepaklausība, nerātnība, aušība.
- sakaukt Kaucot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sadzird, arī paklausa (par dzīvniekiem). Kaucot izraisīt (piemēram, notikumu).
- saklaigāt Klaigājot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- saklaudzināt Klaudzinot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- saklauvēt Klauvējot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- iecirsties Kļūt nepaklausīgam, arī niknam (par dzīvnieku).
- saniķoties Kļūt, parasti pēkšņi, kaprīzam, untumainam, arī nepaklausīgam (parasti par bērnu).
- sātans Ļoti ļauns, nekrietns cilvēks. Arī nepaklausīgs, spītīgs dzīvnieks.
- sakliegt Ļoti skaļā balsī saucot, panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- biezgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks. Nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).
- cietgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks. Nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).
- neklausība Nepaklausība.
- neklausulis Nepaklausīgs cilvēks (parasti bērns).
- neklauša Nepaklausīgs cilvēks (parasti bērns). Neklausulis.
- neklausīgs Nepaklausīgs.
- Saturēt grožos Noturēt stingrā paklausībā, stingri valdīt (pār ko).
- Tikt galā (ar kādu) Pakļaut savai ietekmei, panākt, ka paklausa. Uzveikt.
- valdīt Panākt (parasti ar stingrību), ka (cilvēks, piemēram, audzināmais) paklausa, izturas vēlamā veidā.
- Paņemt savā varā Panākt, ka pakļaujas, paklausa.
- Paņemt savā varā Panākt, ka pakļaujas, paklausa.
- paimeitiņa Pārlieku paklausīga, uzvedīga meitene, jauniete, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem.
- paibērniņš Pārlieku paklausīgs, uzvedīgs bērns, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem.
- paipuisītis Pārlieku paklausīgs, uzvedīgs zēns, jaunietis, kas cenšas ar savu izturēšanos, rīcību izdabāt pieaugušajiem.
- saaģitēt Pierunājot, pārliecinot panākt, ka (kāds) paklausa, sāk rīkoties.
- Saliekt ragā Piespiest būt paklausīgam, padevīgam.
- padungot Ritmiski paklaudzināt (parasti ar pirkstiem).
- Biezs pauris Saka par tādu stāvokli, kad grūti raisās domas. Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
- Liela (arī resna) galva Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
- Bieza galva Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
- Liela (arī resna) galva Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
- Resna (arī liela) galva Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
- sasaukt Saucot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- Paturēt (arī saturēt) (ko) (savās) rokās Savaldīt (ko), noturēt (ko) paklausībā. Vadīt (ko).
- Saturēt (arī paturēt) (ko) (savās) rokās Savaldīt (ko), noturēt (ko) paklausībā. Vadīt (ko).
- Turēt (arī saturēt, paturēt) (ko) (savās) rokās Savaldīt (ko), turēt (ko) paklausībā. Vadīt (ko).
- Turēt (ko) (savās) rokās Savaldīt (ko), turēt (ko) paklausībā. Vadīt (ko).
- padauzīt Skaļi paklauvēt, paklaudzināt.
- paklaudzināt Skaļi paklauvēt.
- Liekt ragā Spiest būt paklausīgam, padevīgam.
- sasvilpt Svilpjot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- pazemīgs Tāds, kas izrāda, uzsver savu padevību, paklausību, pakļāvību (kādam), bijību (pret kādu).
- niķīgs Tāds, kas izturas kaprīzi, untumaini, arī nepaklausīgi (parasti par bērnu).
- rātns Tāds, kas nedara palaidnības, tāds, kas ir paklausīgs (parasti par bērnu). Tāds, kas izturas mierīgi, klusu.
- padevīgs Tāds, kas pakļaujas, paklausa bez pretestības, arī pazemīgi.
- nerātns Tāds, kas palaidņojas, blēņojas, tāds, kas ir nepaklausīgs (parasti par bērnu). Tāds, kas nemitīgi kustas, trokšņo.
- sataurēt Taurējot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopa, kādā kopuma, arī kur). Taurējot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- Paklausīt uz vārda (arī uz pēdām) Tūlīt paklausīt.
- Turēt grožos Turēt stingrā paklausībā, stingri valdīt (pār ko).
- saūjināt Ūjinot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- sasaukāt Vairākkārt saucot, panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- nepaklausīgums Vispārināta īpašība --> nepaklausīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
paklau citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV